Pārlekt uz galveno saturu

Kokapstrādes katedra

Katedras vadītāja -  docente, Dr.silv. Sigita Liše.

TOREIZ...

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes (MF) Kokapstrādes katedras (KK) pirmsākums attiecināms uz 1920.gadu, kad Latvijas Lauksaimniecības fakultātes mežkopības nodaļā kā studiju kurss tika pasniegta Meža Tehnoloģija. Meža tehnoloģijas kursam tolaik bija divas daļas: Ķīmiskā meža tehnoloģija un Mehāniskā meža tehnoloģija. Mehāniskā meža tehnoloģija, kurā ietilpa Kokapstrāde un Koksnes zinātne, kopā ar ķīmisko meža tehnoloģiju veidoja Meža tehnoloģiju katedru. Šī katedra pastāvēja līdz 1955.gadam, arī no 1939.gada Mežsaimniecības fakultātes sastāvā. Sākot ar 1955.gadu, tās nosaukums bija Meža ekspluatācijas un tehnoloģijas katedra. No 1978.gada katedru sadalīja divās - Meža ekspluatācijas katedrā un Kokapstrādes tehnoloģijas katedrāKokapstrādes katedras tagadējo nosaukumu struktūrvienība ieguva 1994.gadā, kad tika nomainīts Kokapstrādes tehnoloģijas katedras nosaukums.

TAGAD...

Izglītības sistēmas un nepārtrauktas attīstības kvalitāti visobjektīvāk raksturo atbilstošās nozares konkurētspēja un stabilitāte ilgā laika periodā un iespējami lielākas pievienotās vērtības produktu ražošana. Iemesls kādēļ meža nozare ir kļuvusi par vienu no visaktīvākajām un eksportspējīgākajām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, ir stabila izejvielu bāze - kvalitatīvi, daudzveidīgi, atjaunojami meži un, meža produktu stabilais noieta tirgus, kā arī visā augšanas un ražošanas procesā iesaistītie cilvēkresursi. Tomēr jāatzīst, ka līdzšinējie sasniegumi lielā mērā ir balstījušies uz veiksmīgu konkurenci ārējā tirgū ar salīdzinoši zemas pievienotās vērtības produktiem, bet sekmīgai tālākai attīstībai jāorientējas uz pēc iespējas augstākas pievienotās vērtības radīšanu, jaunu produktu un noieta tirgu apgūšanu. Līdz ar to aug nepieciešamība pēc augstas kvalifikācijas darbiniekiem, kuri ir sagatavoti ne tikai izglītības iestādē iegūto zināšanu izmantošanā, bet spēj meklēt jaunus risinājumus, izprot un meklē inovācijas produktos un tehnoloģijās.

Lai veiksmīgi sasniegtu iepriekš aprakstītos mērķus, LLU Meža fakultātes Kokapstrādes katedrai ir jāspēj nodrošināt meža nozari ar augstākās kvalifikācijas darbiniekiem, realizējot atbilstošās augstākās profesionālās un akadēmiskās augstākās izglītības programmas, kā arī nepārtraukti jāpilnveido savu zinātnisko potenciālu nozares nozīmīgo pētījumuveikšanā. To apzinoties, meža nozare nepārtraukti atbalsta un veicina līdzsvarotu Kokapstrādes katedras attīstību, veidojot to par aktīvu, vitālu un mūsdienīgu izglītības un pētniecības centru ar atbilstošu metodisko un tehnisko nodrošinājumu, saglabājot tās darbības akadēmisko raksturu un tradīcijas.

Kokapstrādes katedras akadēmiskās un arī zinātniski pētnieciskās aktivitātes,jau 10 gadus, tiek realizētas ciešā sadarbībā ar SIA Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (MeKA), kuru 2004.gada decembrī nodibināja A/S Latvijas Valsts meži (LVM), Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) un LLU. Pateicoties šādai kopīgai sadarbībai, LLU Kokapstrādes katedra zinātniski pētniecisko iespēju ziņā Koksnes izpētes jomā, šobrīd ir vislabāk aprīkotais pētnieciskais centrs Baltijas valstīs.

Šodien droši var pateikt, ka studentuzināšanu, prasmju un kompetenču apguve nebūtu iespējama, ja netiktu izveidots šāds universitātes integrācijas modelis, kas rada iespēju iesaistīt praktiski visus studentus lietišķajā pētniecībā un jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē un attīstībā.Kokapstrādes katedra realizē pilnu studiju ciklu koksnes apstrādes zināšanu pārnesē, sākot no pamatstudiju programmas Kokapstrāde, turpinot ar maģistrantūru un beidzot ar doktora studijām Koksnes materiāli un tehnoloģijas.

Meža nozares kopējai attīstībai svarīgi veicināt inovāciju attīstību, kas, iespējams, motivējot uz zināšanu apguvi balstītusstudentus studēt nākamajos studiju līmeņos maģistrantūrā un doktorantūrā gan Latvijā, gan ārpus valsts robežām.

Ņemot vērā šī brīža situāciju meža nozarē, ir jāmeklē jaunas iespējas kā studiju procesu attīstīt un radīt jauno speciālistu sagatavošanā tādus apstākļus un iespējas, lai spētu nozari atveseļot, lietderīgāk izmantojot esošos resursu un šādi radītu jaunas tehnoloģijas un attīstītu produktus ar augstāku pievienoto vērtību.

Savukārt, lai veiksmīgi realizētu iesāktos zinātniskos pētījumus, kā arī vairotu atpazīstamību, KK pētnieki ir aktīvi iesaistījušies vairākās zinātnieku interešu darba grupās, tādās kā pārrobežu COST Action. Šīs darba grupas izveidotas ar mērķi apvienot zinātnieku kompetences, tādējādi koncentrējoties uz koksnes un koksnes materiālu pētniecības metožu izstrādi un aprobāciju, kā arī inovatīvu koksnes produktu izstrādi un attīstību. Darbs šajās zinātnieku apvienībās ir lieliska iespēja, lai pētnieki būtu saskarē ar jaunākajām tendencēm zinātniski pētnieciskajā vidē, kā arī dibinātu kontaktus un attīstītu sadarbības iespējas ar vadošajām pētniecības institūcijām Eiropā.

KK sadarbībā ar MeKA ir iesaistījusies Meža nozares tehnoloģiskās platformas (FTP) darbībā, kuras mērķis ir ieinteresēto pušu domu apvienošana, lai noteiktu stratēģisko pētniecības programmu par vairākiem stratēģiski svarīgiem jautājumiem ar augstu sociālo nozīmību, kur Eiropas nākotnes izaugsme, konkurētspēja un ilgtermiņa mērķi ir atkarīgi no nozīmīgiem pētniecības un tehnoloģiju attīstības soļiem īsākā un garākā laika periodā. FTP izveidošanas iniciatori ir Eiropas kokapstrādātāju savienība, Eiropas mežu īpašnieku savienība un Eiropas papīrrūpniecības savienība.

Taču starptautiskā integrācija tiek nodrošināta ne tikai zinātniskajos procesos, bet arī akadēmiskajā vidē. Lai veicinātu un attīstītu studentu apmaiņu starptautiskā līmenī, ir radīta atbilstoša gan metodiskā, gan materiālā bāze. Kokapstrādes katedrai ir izveidojusi ciešas sadarbības saites ar vairākām augstākās izglītības iestādēm Eiropā, piemēram, Ecole Supérieure du Bois Nantē, Francijā, Poznaņas Tehnoloģisko Universitāti Poznaņā, Polijā, Kauņas Tehnoloģisko Universitāti Kauņā, Lietuvā. Valstīm, kas pieder pie mazo valodu grupas, jārealizē mācību programmas arī citās valodās, lai nodrošinātu saviem absolventiem vislabākās iespējas starptautiskā konkurencē, jo Eiropas Savienība piedāvā daudzas sadarbības programmas izglītības jomā. To apzinoties, vadošās Eiropas universitātes un profesionālās augstskolas veido atsevišķus studiju blokus angļu valodā, tādejādi iesaistot starptautiskā izglītības un pētniecības sadarbības vidē daudzu valstu jauniešus.

Jau vairākus gadus gan uz Franciju, gan arī uz citām Eiropas universitātēm dodas studenti un apgūsttur piedāvātās iespējas. Tāda pati iespēja ir radīta arī Francijas, Polijas, Lietuvas un citu valstu apmaiņas studentiem mācību un zinātnes jomā Latvijā. Lai veicinātu studentu apmaiņu programmu realizāciju gan starpnozaru, gan arī starptautiskajā līmenī ir izstrādāts projekts "LLU Meža fakultātes maģistrantūras studiju programmu pilnveidošana integrācijai starptautiskā izglītības telpā". 

Realizējamās studiju programmas

Kokapstrādes katedra realizē šādas akreditētas studiju programmas:

  • augstākās profesionālās izglītības studiju programma Kokapstrāde (iegūstamā kvalifikācija – inženierzinātņu profesionālais bakalaurs materiālzinātnē un kokapstrādes inženieris);
  • maģistrantūras studiju programma Koksnes materiāli un tehnoloģija (iegūstamais akadēmiskais grāds – inženierzinātņu maģistrs);
  • doktora studiju programma Koksnes materiāli un tehnoloģijas (iegūstamais zinātniskais grāds – inženierzinātņu doktors).

Pasniedzēji un darbinieki

LLU Kokapstrādes katedra jau vairāk kā pusgadsimtu ir gan nozares speciālistu sagatavošanas, gan kokapstrādes zinātnes attīstības virzītājs meža nozarē. Katedru vadījuši A.Kalniņš (1920-44 un 1955-60), R.Liepiņš (1944-55), A.Rozēns (1960-63), P.Zaķis (1963-75), V.Kozuliņš (1975-85), H.Tuherms (1985-90, 1995-2007), A.Domkins (1990-95), G.Priedkalns (2007-09), kopš 2009.gada to vada U.Spulle. Katedrā strādājuši: prof. Ē.Miķītis, K.Rocēns, A.Treimanis; asoc.prof. V.Pušinskis, G.Vērdiņš;docenti J.Emsiņš, V.Kalniņa, L.Kokins, V.Kozuliņš, E.Neilands-Leinerts, V.Ošs, V.Skrupskis, J.Svarāns, J.Staprāns, J.Šmits, J.Vītoliņš, A.Ruško, lekt. I.Akerfelds, A.Būmane, I.Mūrnieks, U.Vēveris, M.Arbidāns.

Patlaban katedrā strādā: prof. U.Spulle, asoc. prof. E.Bukšāns, doc. A.Domkins un K.Būmanis, lekt. U.Miončinskis, L.Kūliņš, A.Dekšnis, A.Ābele un V.Jakovļevs. Studiju atbalsta personāla pienākumus veic laboratorijas vadītājs U.Ruks, vecākais meistars V.Jakovļevs, mācību meistars N.Grandāns un galvenā speciāliste S.Berņikova-Bondare, laborante I.Abace, pārvaldnieks A.Sustrups.

Kokapstrādes_darbinieki

Kokapstrādes katedras kolektīvs 2012. gada rudenī:

Pirmajā rindā no kreisās: asoc.prof. A.Morozovs, doc. K.Būmanis, lekt. U.Miončinskis, lab. I.Abace, galv.spec. S.Berņikova-Bondare, prof. H.Tuherms, lekt. L.Kūliņš, vec.meist. V.Jakovļevs.Otrajā rindā no kreisās: lekt. A.Dekšnis, doc. A.Domkins, pārv. A.Sustrups, lekt. A.Ābele, asoc.prof. E.Bukšāns, lekt. G.Priedkalns, lab.vad. U.Ruks.

Katedras pastāvēšanas laikā izdotās grāmatas un studijulīdzekļi: Koksnes zāģējamās mašīnas un zāģi (J.Svarāns, Ē.Miķītis, J.Kaņepājs, 1950), Zāģbaļķu pareiza uzglabāšana un pārstrādāšana zāģmateriālos (J.Svarāns, 1956), Kas jāzina gatera vadītājam un apkalpei (J.Svarāns, L.Vītols, 1956), Zāģbaļķu un zāģmateriālu brāķēšana (J.Svarāns, 1958), Zāģmateriālu uzglabāšana (J.Svarāns, 1963), Kokzāģēšanas tehnoloģija un ekonomika (J. Cīrulis, J.Svarāns, H.Tuherms, 1968), Koksnes žāvēšana (Ē.Miķītis, K.Upmanis, 1971), Finieru un saplākšņu ražošana (L.Kokins, 1971), Koka izstrādājumu un mēbeļu apdares tehnoloģija (J.Vītoliņš, 1974), Zāģripas un to ekspluatācija (H.Tuherms, 1976), Kokzāģēšanas produkcijas kvalitāte un tās uzlabošana (V.Kozuliņš, H.Tuherms, 1978), Zāģbaļķu sazāģēšanas teorētiskie pamati (V.Kozuliņš, 1980), Kokapstrādes uzņēmumu griezējinstrumentu saimniecība (H.Tuherms, 1981), Koksnes hidrotermiskā apstrāde un konservēšana (L.Kokins, J.Starprāns, 1984), Koksnes griešanas režīmu parametru aprēķini (H.Tuherms, 1984), Kokapstrādes instrumenti (H.Tuherms, 1985), Zāģmateriālu žāvētavu projektēšana (L.Kokins, 1986), Kokapstrādes procesu modelēšanas un optimizācijas pamati (H.Tuherms, 1987), Koksnes sildīšanas un žāvēšanas aprēķinu pilnveidošana ar ESM lietošanu (L.Kokins, 1989), Zāģmateriālu ražošana (V.Kozuliņš, H.Tuherms, 1992), Zāģmateriālu žāvētavas un to izvēle (L.Kokins, 1998), Līmēto materiālu ražošanas tehnoloģija. Saplākšņu ražošana (V.Skrupskis, 1999), Pneimotransports (V.Pušinskis, V.Kozuliņš, 1999), Zāģmateriālu ražošanas tehnoloģija (V.Kozuliņš, 2000), Forestry in Changing Societies in Europe: Teaching module (H.Tuherm, 2000), Skujkoku zāģmateriālu uzmērīšana un kvalitātes vērtēšana (V.Kozuliņš, 2001), Pneimotransports kokapstrādē (V.Kozuliņš, 2001), Līmēto koksnes konstrukciju materiālu ražošana (L.Kūliņš, 2004), Koksnes pielietošana būvniecībā (L.Kūliņš, J.Kažociņš, 2004), Kokapstrādes mašīnas, darba drošība pie kokapstrādes mašīnām (U.Ruks, 2004), Zāģmateriālu ražošanas tehnoloģija un iekārtas (V. Kozuliņš, H.Tuherms, 2005), Zāģmateriālu ražošana (V.Kozuliņš, G.Priedkalns, 2007), Koks Tavās mājās (A.Domkins), Koksnes griešanas procesi (H.Tuherms, A.Ābele, 2014).

Ir patīkami apzināties, ka Kokapstrādes katedras ilgu gadu darba rezultāti atspoguļojas ne tikai konkrētu pētījumu rezultātos, bet arī tas, ka studenti pēc augstskolas absolvēšanas attīsta sadarbību ar mežu apsaimniekotājiem un ražotājiem, ieinteresē izmantot meža un koksnes zinātnes sasniegumus.

Skatoties tuvākajā nākotnē, jāturpina iesāktais ceļš, jāīsteno iecerētās idejas un jāveicina meža nozares saliedētību kopēju mērķu sasniegšanā, jo kopā esot, mums pieder spēks!