Droni no militārās jomas pakāpeniski pārgājuši uz biznesu, un arī mežsaimniecībā tie no eksotikas ir kļuvuši par izmantojamu darbarīku. Par savdabīgu pionieri drona jeb koptera iegādē ir uzskatāma Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāte, kura to spēja, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Pēc fakultātes dekāna Dagņa Dubrovska sacītā, šis rīks tiek izmantots mežsaimniecības pētījumos. Tomēr lidaparāts pats par sevi neko vēl nenozīmē, jo svarīgākais jautājums ir – kas tam ir virsū – foto vai video kamera vai lāzerskenēšanas ierīce, turklāt iegūto datu apstrādei ir vajadzīga programmatūra. Jāņem vērā, ka svarīgākais ir izšķirtspēja, un to pašu produktu, ko var iegūt ar droniem, var sasniegt arī ar uzņēmumiem no lidmašīnām un satelītiem. Dronu cenu lejupslīde ir pavērusi iespējas tos arī iegādāties.

Pērk pakalpojumus 
«Pašlaik pērkam dronu pakalpojumus,» skaidro valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži (LVM) vadošais programmu vadītājs Ivars Kalmuks. LVM dronus izmanto kā lāzerskenēšanas ierīču nesējus, lai iegūtu precīzus datus par karjeru atlikumu. «Tas kopā ar programmatūru ir labākais un precīzākais pieejamais instruments, kas dod iespēju pārliecināties par to, cik daudz kubikmetru ir izvests no karjera, kā arī potenciāli – šķeldas krautuvju uzskaitē,» skaidro I. Kalmuks. Šajā jomā dronu izmantošana ir kļuvusi par ikdienu, viņš atzīst. Vēl viena joma, kurā LVM eksperimentāli izmanto dronus, ir meliorācijas trašu apsekošana. «No gaisa var ātrāk, efektīvāk spriest par meliorācijas trasēm, kur ir bebru dambji, aizsērējumi, cik liels ir koksnes apjoms, kas tajās būtu jānocērt. Lai izdarītu secinājumus, cilvēkam var būt grūti šīs trases izstaigāt,» skaidro I. Kalmuks. Viņš norāda, ka šim mērķim droni ir aprīkoti ar videokameru un uzņemtais rezultāts ir piesaistīts ģeogrāfiskajām koordinātēm. «Problēma ir tā, ka minētā apsekošanas metode nevar noteikt augsnes nestspēju – vai konkrētajā vietā var veikt darbus ar tehniku vai arī ir nepieciešami cilvēki ar zāģiem,» uz trūkumu norāda I. Kalmuks. Tādējādi cilvēkam bieži vien tāpat būs jāiet un jānovērtē situācija. 
«Lidaparāti ir izmantojami vējgāžu, snieglaužu postījumu vietu apsekošanai,» uz lūgumu minēt perspektīvo virzienu atbild I. Kalmuks. Viņš atzīst, ka tiek domāts par jaunaudžu un mežaudžu apsekošanu pēc krājas kopšanas ciršu veikšanas. «Mežu ugunsapsardzībai droni tomēr nav tas efektīvākais veids, jo daudz labāk ar šo jautājumu tiek galā satelītu un aerofoto uzņēmumi,» skaidro I. Kalmuks. Drona lidošanas laiks (atkarībā no smaguma, ko tas nes) ir ierobežots, turklāt to ietekmē klimatiskie apstākļi, jo lidošana stiprā vējā, lietus un sniega apstākļos nav iespējama. «Dienā, kad ir apmācies, arī dronu izmantot būs grūti vai pat neiespējami,» skaidro I. Kalmuks.

Kontroles instruments 
«Pašreizējam dronam vēl trūkst lidojuma attāluma. Ja tas būtu garākās, tad tas būtu ievērojami pievilcīgāks instruments,» secina Valsts meža dienesta (VMD) ģenerāldirektors Andis Krēsliņš. Viņaprāt, tas varētu būt lielisks instruments, lai pārbaudītu jaunaudžu kopšanu. «Mežsargam nebūtu jāiet, bet gan pietiktu ar drona uzlidojumā nofilmēto vai nofotografēto,» stāsta A. Krēsliņš. Viņš arī norāda uz ciršanas kontroles iespējām un cirsmas kontūras, platības ievērošanas kontroles efektivitāti, izmantojot lidaparātu. «Meža inventarizācijai drons var būt tikai iekārtas nesējs, un tad ar tā iegūtajiem datiem ir vajadzīga programmatūra, kuras pašlaik nav, bet tas ir garš solis, jo to pierāda arī mežu inventarizatori no gaisa,» secina VMD ģenerāldirektors.

Kļūs populārāki 
«Droni mežsaimniecībā tiks izmantoti arvien vairāk, jo vieglāk ir konstatēt situāciju no gaisa, nekā izstaigāt kājām, taču tā nebūs revolūcija,» prognozē SIA Bergvik Skog valdes loceklis Lars Georgs Hedlunds. Piemēram, Zviedrijā droni jau tiekot izmantoti. «Tas izmaksā lētāk kā lidmašīna, turklāt svarīga ir arī lidošanas laika un maršruta saskaņošanas birokrātija,» drona priekšrocības norāda L. G. Hedlunds. Viņš atceras piemēru, kad pirms dažiem gadiem Zviedrijā bijis meža ugunsgrēks, kas izpostījis daudzu meža īpašnieku mežu. «Lai viņiem palīdzētu izdarīt izvēli, kurā vietā stādīt vai sēt mežu, Zviedrijas meža dienests ar dronu veica uzlidojumus ugunsgrēkā skartajām platībām un ieteica katram meža īpašniekam, kurā konkrētā vietā kādu risinājumu meža ieaudzēšanā izmantot,» uzsver L. G. Hedlunds.

Savi piloti 
«Piedāvājumi no ražotājiem un piegādātājiem ir saldi, taču bieži vien iegūtais nesakrīt ar solīto,» saka SIA Rīgas meži valdes priekšsēdētājs Aivars Tauriņš. Uzņēmums ir ne tikai iegādājies dronus, bet arī apmācījis to pilotus, lai varētu kontrolēt to, kas notiek mežā vai sekot līdzi to stāvoklim. Piemēram, ir veikta meliorācijas grāvja izpēte no drona un izdarīti secinājumi par to, kur bebri uzbūvējuši dambi, cik liels ir uzpludinājums. «Dronu varētu izmantot arī ārkārtas situācijā, piemēram, ugunsgrēkā, nosakot tā precīzu izcelsmes vietu, vēja virzienu un iespējami labāko piekļuves ceļu, jo cilvēku sūtīt piedūmotā mežā nav prātīgi, turklāt viņam var būt grūti noteikt ugunsgrēka parametrus,» pieļauj A. Tauriņš. Viņš savu sacīto pamato ar pērn veiktajiem eksperimentiem – drona uzvedības simulācijā meža ugunsgrēkā. «Tas dažu minūšu laikā spēja noteikt, kur tas atrodas, cik lieli ir dūmi,» skaidro A. Tauriņš. Viņš norāda uz vēl kādu kuriozu, proti, apsekojot jaunaudzes, tika atrasta marihuānas audze, kuru citādi ir salīdzinoši grūti atrast. «Droni varētu būt tie, kas palīdz noteikt, cik liels krājums ir apaļkoksnes un šķeldas krautuvēs,» prognozē A. Tauriņš. Uzņēmumam ir divi droni, un viens komplekts izmaksāja 2000 eiro, bet tam klāt jārēķina programmnodrošinājums. «Šovasar veiksmīgi piesaistījām Jāni Andersonu, kurš apmācīja mūsu darbinieku, un ceram, ka šis darbs turpināsies arī nākotnē, jo tehnoloģijas no eksotikas arvien vairāk kļūs par darba instrumentiem, turklāt arī dronu lidojuma laiks (baterijas darbības laiks) pieaugs,» nākotni iezīmē A. Tauriņš.

Daudz jautājumu 
«Pašiem sava dronu parka pašlaik nav, jo ir vajadzīgi profesionāli piloti, turklāt Latvijā joprojām nav sakārtota normatīvo aktu bāze, kas attiecas uz šiem lidaparātiem, bet tādas iespējas perspektīvā varētu arī izskatīt,» uz jautājumu, vai arī LVM varētu veidot savu dronu parku, atbild I. Kalmuks. «Nebūšu pārsteigts, ja drona lidotājam pēkšņi nevajadzēs kādu īpašu vadītāja atļauju,» viņš norāda uz potenciālajiem riskiem dronu īpašniekiem. 
Viena lieta ir drons un aparatūra, kas tam ir uzstādīta, bet vēl ir nepieciešama programmatūra. «Ir programmatūras lāzerskenēšanai, kas ļauj noteikt mežaudzes un valdošās koku sugas daudzumu, bet nav programmatūras, kas pēc video varētu noteikt koksnes daudzumu. Fotogrammetrijai ir savas programmas, taču tām ir specifiskas prasības,» skaidro I. Kalmuks. Viņš atzīst, ka somiem, piemēram, ir izstrādātas programmatūras vienas sugas audžu novērtēšanai, taču Latvijā lielākoties ir jauktie meži, un līdz ar to skandināvu produkts ir izmantojams tikai viendabīgos mežos. «Ja Latvijā izdosies radīt lāzerskenēšanā iegūto datu pēcapstrādes programmatūru (nosakot koku sugu sastāvu, apjomu), tad tas varētu būt know-how, kas būtu lieliska eksportprece uz tām valstīm, kurās ir līdzīgas mežaudzes kā Latvijā,» norāda I. Kamluks.

Taupa laiku 
«Latvijā dronu izmantošana mežsaimniecībā ir apsveicama. Tie sniedz iespēju samazināt laiku, kas ir nepieciešams apsekošanai, jo īsā laika sprīdī ir iespējams pārraudzīt plašu teritoriju,» norāda Accenture Latvia inovāciju vadītājs Kristaps Banga. Viņaprāt, droni var palīdzēt ātrāk konstatēt neatļautu koku ciršanu vai pieķert malumedniekus. «Tas lido klusi, un cilvēkam ir grūti pamanīt tā klātbūtni, turklāt videoieraksts var kalpot par pierādījumu neatļautām darbībām. Droni var palīdzēt arī meža ugunsdzēsības torņu apsekošanai grūti pieejamās vietās. Privātajiem mežu īpašniekiem dronu izmantošana varētu būt īpaši aktuāla Ziemassvētku laikā, lai uzmanītu eglītes no to neatļautas ciršanas. Lidaparāti varētu būt saistoši arī ornitologiem un dzīvnieku pētniekiem,» izmantošanas jomas iezīmē K. Banga. Viņš arī norāda, ka vairākās valstīs pagājušajā gadā veiktas izmaiņas normatīvo aktu regulējumā par dronu izmantošanu komerciāliem nolūkiem. 
Izmanto kontrolei

«To, cik Latvijā ir dronu, ir grūti pateikt, jo oficiāla to reģistrācijas prasība nepastāv, attiecīgu normatīvo aktu vēl nav,» skaidro Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācijas pārstāvis Ilmārs Ozols. Viņaprāt, Latvijā esošo dronu skaits ir mērāms dažos tūkstošos. «Lielākoties lidaparātus izmanto izklaidei (video un foto materiālu iegūšanai), taču arvien pieaug to izmantošana inspicēšanā – situācijas novērtēšanā, piemēram, lauksaimniecībā, jo īpaši mērniecībā,» skaidro I. Ozols.

Sagatavoja Māris Ķirsons.