Programma tika izveidota, lai sagatavotu studentus darbam meža nozarē un iepazītu internacionālo vidi. Katru gadu studenti tiek uzņemti no dažādām valstīm, piemēram, Dānijas, Vācijas, Rumānijas, Polijas, Krievijas, Baltijas valstīm, Ukrainas, Ķīnas, Brazīlijas, Nepālas u.c. Kā uzsver pasniedzēji, galvenais nav iekalt Zviedrijas mežsaimniecības metodes, bet gan saprast, cik kompleksa sistēma ir mežs un ka ikvienā valstī mežam ir citādāka nozīme.

Šogad Latviju pārstāv pieci studenti, kas savas pamatzināšanas apguvuši Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē. Pavasara semestrī viens no priekšmetiem ir Nacionālā un internacionālā meža politika (National and International Forest Policy). Priekšmeta mērķis ir izprast meža politiku un ar to saistītos jautājumus ne tikai valsts līmenī, bet arī globālā perspektīvā. Visbiežāk tiek salīdzinātas un apspriestas Baltijas jūras reģiona valstis un to mežsaimniecības metodes. Kursa ietvaros studentiem jāpiedalās divu nedēļu ilgā mācību ekskursijā. iepriekš šī ekskursija tika organizēta uz Latviju un Lietuvu, bet pēdējos divus gadus studenti tiek vesti uz Krieviju. Šogad viena nedēļa tika veltīta, lai apmeklētu Tālos Austrumus (Vladivostoku un Usurijsku), bet otra – lai iepazītu Sanktpēterburgu. Brauciena mērķis bija parādīt studentiem, cik atšķirīga ir mežu politika Krievijā, salīdzinot ar Eiropas valstīm, un cik tā var būt atšķirīga arī vienas valsts dažādos reģionos. 

KRIEVIJA - PASAULES REKORDISTE 
Krievija ir pasaules lielākās mežu teritorijas īpašniece - tai pieder aptuveni 800 miljoni ha, kas ir gandrīz 235 reizes vairāk nekā Latvijā. Krievijas mežu kopējā krāja veido aptuveni 140 miljonus m³ koksnes. Vidēji uz vienu iedzīvotāju Krievijā ir 5.8 ha meža, kas arī ir augstākais rādītājs pasaulē. Piemēram, Zviedrijā ir 3.46 ha uz iedzīvotāju.

Jāatzīmē, ka mežs Krievijā netiek uzskatīts par ievērojamu resursu, kam būtu liels ekonomiskais devums valsts budžetam. Tajā pašā laikā tam ir daudzas citas valstij ļoti svarīgas funkcijas, piemēram, aptuveni četri miljoni ha mežu ir atvēlēti militārajām vajadzībām, tur nenotiek saimnieciskā darbība. Tāpat ir aizliegtas kailcirtes gar upēm (100 vai 200 m joslās atkarībā no upes garuma), autotransporta ceļiem un dzelzceļiem. Ļoti stingri noteikumi ir mežsaimnieciskajai darbībai mežos, kas atrodas tuvu pilsētām vai apdzīvotām vietām.

MEŽU IZNOMĀŠANA
Krievijā visi meži pieder valstij un tāds jēdziens kā privātie meži nepastāv. Līdz 2006. gadam ar mežu apsaimniekošanu un izstrādi nodarbojās valsts uzņēmums – līdzīgi kā Latvijā padomju laikos darbojās mežrūpniecības saimniecības. Toties 2006. gadā tika pieņemts jauns Meža likums, un kopš tā laika meži tiek izīrēti juridiskām vai privātām personām. Cena tiek noteikta pēc koksnes kubikmetra daudzuma noteiktajā teritorijā, vidēji tā ir 1.2-3.8 eiro/m³. Šāda prakse ar mežu iznomāšanu tiek piekopta arī Kanādā. Valsts veic kontroles funkciju, un īrētājiem ir jānodrošina pārējās funkcijas. Iznomāšanas termiņš ir no viena līdz 49 gadiem. Lielākā daļa mežu Krievijā ir izīrēti tieši uz 49 gadiem. Uz jautājumu, kāpēc tieši 49 gadi ir maksimālais termiņš, īsti neviens nemācēja atbildēt. Viens no prezentētājiem to skaidroja ar cilvēka mūža ilgumu, lai gan maz ticams, ka tas ir galvenais iemesls.

Jāatzīmē, ka īpašumtiesības, regulēšanas un atbrīvošanas tiesības paliek valsts rīcībā, toties atbildība par to, kas notiek mežā, jāuzņemas reģionam. Interesanti ir arī tas, ka valsts mērķis ir iznomāt visus mežus, bet, protams, tā nenotiek, un rezultātā meži, kam nav apsaimniekotāja, tiek atstāti novārtā un nekāda mežsaimnieciskā darbība tur netiek veikta.

Mežu var nomāt ne tikai koksnes ieguves nolūkos, bet arī medībām un nekoksnes produktu ievākšanai. Pārsteidzoši, bet šie trīs līgumi ir trīs dažādas lietas. Ja iznomātājs vēlas veikt gan mežizstrādi, gan medīt šajā teritorijā, viņam ir jānoslēdz divi pilnīgi atsevišķi nomas līgumi un par katru jāmaksā noteikta summa. Ja tiek noslēgts līgums par nekoksnes produktu ievākšanu, mežistrāde nav atļauta. Ar šādu piemēru sastapāmies Usurijskas apkārtnē, kur apmeklējām uzņēmumu, kas nodarbojas ar ciedru riekstu vākšanu. Viņiem ir noslēgts nomas līgums par 30 000 ha, tikai, lai vāktu riekstus un arī citus nekoksnes produktus – dažādas saknes, augus utt. Mežsaimnieciskās darbības nav atļautas, toties nomātājam ir jānodrošina visi nepieciešamie ugunsdrošības pasākumi.

TĀLO AUSTRUMU SANFRANCISKO

Vladivostoka tiek uzskatīta par Krievijas Tālo Austrumu galvaspilsētu. Pilsēta atrodas netālu no Ķīnas un Ziemeļkorejas robežas. Pateicoties piekļuvei pie Japāņu jūras, padomju laikos pilsēta izveidojās par diezgan nozīmīgu stratēģisko punktu Krievijas flotei. Arī šodien ostā galvenokārt tika manīti Krievijas armijas kuģi. Vietējie iedzīvotāji pilsētu sauc arī par Tālo Austrumu Sanfrancisko, jo tā atrodas uz maziem kalniem, un nesen uzbūvētais tilts tiešām nedaudz līdzinās slavenajam Zelta vārtu tiltam.

Diemžēl Vladivostokā pavadījām tikai vienu dienu un tālāk devāmies uz Usurijskas pilsētu, kur atrodas Primorskas Valsts lauksaimniecības akadēmija (Приморская государственная сельскохозяйственная академия). Tajā iespējams apgūt augstāko izglītību lauksaimniecībā, veterinārmedicīnā un mežu apsaimniekošanā. ierodoties universitātē, bijām mazliet pārsteigti par viesmīlīgo sagaidīšanu. Vestibilā bija sapulcējušies jaunieši tradicionālajos tautas tērpos, un, ienākot iekšā, tika nodziedāta sveikšanas dziesma un pasniegta maize ar sāli. 

DABAS PLAŠUMS UN DAUDZVEIDĪBA 
Runājot par dabu Tālajos Austrumos, īpaši jāatzīmē lielā sugu daudzveidība. Ekskursiju vadītāji bieži vien pieminēja, ka tik daudz dažādu koku ir sastopami tikai džungļos. Dažkārt vienā nogabalā var būt pat 20 koku sugas, kas ļoti apgrūtina mežizstrādi un apsaimniekošanu kopumā. Daudzas no šīm sugām nav atļauts cirst vai arī to ciršanas vecums pārsniedz 200 gadus, piemēram, kā Korejas ciedru priedes (Pinus koraiensis) gadījumā. 

Pārvietojoties ārpus pilsētas, acīm paveras ļoti skaisti dabas skati. Sopkas (pauguri), klātas ar Mongolijas ozola audzēm, izraisīja īpašu sajūsmu. Izrādās, biežo ugunsgrēku dēļ nekas cits tur neaug, tikai šī suga. Rezultātā mežs izskatās kā parks, kur visi koki ir vienāda augstuma. 

Lielie plašumi un neapdzīvotās teritorijas lika aizdomāties, cik liela un mežonīga ir Krievijas austrumu daļa. Bieži vien lekcijās tiek minēts, ka sakarā ar cilvēku populācijas pieaugumu, pasaulē meži tiek izcirsti un zeme tiek transformēta lauksaimniecības vajadzībām, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc pārtikas. Redzot plašos, neapstrādātos un novārtā atstātos laukus, rodas sajūta, ka par šādu faktu Primorskas reģionā neviens nemaz nezina vai arī vienkārši neņem to vērā. Vēl jo vairāk mulsina tas, ka netālu atrodas Ķīna, kas pati nespēj nodrošināt savu pieprasījumu, tādēļ, mūsuprāt, lauksaimniecība šajā reģionā spētu nest peļņu. Rezultātā var secināt, kādas ir valsts prioritātes.

APDRAUDĒTIE TĪĢERI 
Primorskas reģions dabas ziņā ir nozīmīgs ne tikai daudzo koku sugu dēļ, bet arī tādēļ, ka tur dzīvo Amūras tīģeris, saukts arī par Usūrijas jeb Sibīrijas tīģeri. Vēsture šiem dzīvniekiem ir bijusi ļoti smaga, un pirms 70 gadiem to skaits samazinājās līdz aptuveni 50 dzīvniekiem. Galvenais iemesls - malumedniecība. Krievijas, bet galvenokārt Ķīnas pieprasījums pēc tīģera ādām, kauliem, ūsām un citām ķermeņa daļām ir ārkārtīgi liels. Šobrīd, pateicoties ieguldītajam darbam un stingrajiem sodiem, tīģeru skaits ir sasniedzis 400 indivīdus. Tagad lielākais apdraudējums Amūras tīģeriem ir dabiskās dzīvesvietas samazināšanās, ko izraisa mežu izciršana un lielie savvaļas ugunsgrēki. 

Primorskas reģionā dzīvo arī Amūras leopards, saukts arī par Mandžūrijas jeb Korejas leopardu, kas ir pasuga Āfrikā un Dienvidāzijas daļās dzīvojošajiem leopardiem. Šie dzīvnieki ir adaptējušies Tālo Austrumu apstākļiem un spēj veidot dzīvotspējīgu populāciju. Tāpat kā Amūras tīģeriem, arī šiem dzīvniekiem pagātnē populācijas skaits ir bijis dramatiski zems. Pirms 20 gadiem bija atlikuši tikai aptuveni 25 sugas īpatņi, bet pašlaik leopardu skaits ir ap 70. Runājot gan par tīģeriem, gan leopardiem, jāatzīmē valsts stingrā nostāja šo dzīvnieku aizsardzībā. Tālajos Austrumos ir izveidoti vairāki nacionālie parki vairāku simtu tūkstošu hektāru platībā, tāpat tiek veidota sadarbība ar Ķīnas pārstāvjiem un WWF (World Wildlife Fund), lai spētu saglabāt abu dzīvnieku dabiskās teritorijas neskartas.

KRIEVIJAS MEŽU BŪTĪBA 
Vienā no dienām tikāmies ar vietējo mežzini, kurš mums pastāstīja par viņa pienākumiem un iepazīstināja ar darba metodēm. Mūsu skatījumā šī bija viena no vērtīgākajām pieredzēm, jo parādīja īsto Krievijas mežu būtību. Jāpiebilst, ka šis cilvēks bija ļoti sirsnīgs un atklāts un atbildēja uz visiem studentu jautājumiem. 

Mežziņa galvenais pienākums ir uzraudzīt, vai nomātāji visas darbības veic saskaņā ar mežsaimniecību plānu. Viņa pienākums ir apsekot visas audzes un pārbaudīt, vai nav veiktas kādas nelikumīgas darbības. Tāpat viens no viņa galvenajiem uzdevumiem ir apsekot mežus ugunsnedrošajā periodā. Tālajos Austrumos vēl joprojām ļoti izplatīta ir pavasara kūlas dedzināšana, kas bieži vien pārvēršas par nekontrolējamiem meža ugunsgrēkiem. Jāatzīmē, ka viņa un vēl divu cilvēku (mežziņa palīgs un šoferis) uzraudzībā ir 32 000 ha meža. Uz jautājumu par nelegālo mežizstrādi, viņš atbild ar smaidu sejā. Viņa apgaitā tādas neesot, ir tikai viens ceļš, pa kuru var izbraukt, un tas visu laiku tiek kontrolēts. 

Šeit ir jāpievieno informācija no WWF prezentācijas: pēc viņu aprēķiniem, 2013. gadā Tālajos Austrumos nelegāli tika izstrādāti 27 600 m³ koksnes. Pārsvarā tiek izcirstas vērtīgās koku sugas, kā osis, ozols, Korejas ciedru priede u.c. Šo sugu ikgadējais eksports uz Ķīnu pārsniedz atļauto cērtamo apjomu divas līdz trīs reizes. Nelegālo ciršanu parasti veic paši nomnieki, pārsniedzot ciršanas apjomu un izcērtot vērtīgās kokus sugas, visticamāk, ar piekukuļošanas palīdzību. 

Mežzinis tiek nodrošināts ar dienesta mašīnu, kuras degvielas patēriņš 20 litri uz 100 km daudziem studentiem lika smaidīt, un, kā viņš pats atzīst, ar nepietiekamu daudzumu degvielas (1000 litri uz sezonu). Tāpat mežzinis tiek nodrošināts ar nepieciešamajiem instrumentiem, kā mačete, busole u.c. Uz jautājumu, kāpēc netiek izmantotas GPS ierīces, mežzinis atbildēja, ka viņam tāda ir, bet pārāk neprecīza, tādēļ ar busoli strādāt esot labāk. 

Mežziņa alga ir 18 000-20 000 rubļu mēnesī jeb aptuveni 250 eiro pēc tā brīža kursa. Uz jautājumu, kā ar tādu naudu var izdzīvot, viņš atbildēja: «Medības, makšķerēšana un piemājas dārziņš.»

MAZĀ ZĀĢĒTAVA 
Pēc tikšanās ar mežzini devāmies uz vietējo Anučina (Анучина) ciematu, lai apskatītu mazu kokzāģētavu. Tā ir pavisam necila, ar vienu vaļējā šķūnī novietotu lentzāģi un vienu daudzzāģi. Baļķu padeve notiek manuāli, ar rokām uzveļot baļķi no rampas uz zāģa rāmja. Dēļi pēc tam ar rokām tiek aiznesti un sakrauti pakās kokzāģētavas pagalmā. Blakus zāģētavai novietots mazs vagoniņš ar allaž dūmojošu skursteni, lai strādniekiem būtu kur sasildīties un iedzert kafiju. 

Mēnesī šī zāģētava izgatavo 300-400 m³ gatavās produkcijas: dēļus, brusas, latas. Produkcija tiek eksportēta uz Dienvidkoreju, kur ir liels pieprasījums pēc gataviem zāģmateriāliem. Gatavās produkcijas cenas ir no 100 līdz 110 dolāriem par kubikmetru. Lentzāģa operatora alga ir 170 rubļi par kubikmetru, un mēnesī vidēji darbinieks nopelna 200 līdz 250 dolāru. 

LIELAIS MEŽIZSTRĀDĀTĀJS 
Apmeklējām arī uzņēmumu AS Приморские лесопромышленники, kas nomā mežus, veic mežizstrādi un to apsaimniekošanu. Uzņēmums šogad nosvinēja savu 93 gadu jubileju, un lielākā daļa vadības ir vecāka par 50 gadiem, viņu prezentēšanas stils, kā jau Krievijā pieņemts, atgādināja atskaiti par to, cik viņu uzņēmumā viss ir labi un skaisti. Šeit mēs aptvērām, ka mūsu (latviešu) un krievu izpratne par to, kas ir liels un mazs, ļoti atšķiras. Kā teica paši uzņēmuma vadītāji: «Esam mazs uzņēmums, kas apsaimnieko nelielu meža platību.» 

Tiesa, ikgadējais ciršanas apjoms tiešām ir mazs, salīdzinot ar Latviju vai Zviedriju. Ik gadus no apsaimniekotajiem 360 000 ha tiek izstrādāti 385 000 m³. Vidējais ikgadējais krājas pieaugums ir tikai 1,5 m³ uz hektāru gadā. Latvijā iegūst četras reizes vairāk apaļo kokmateriālu no viena hektāra, Zviedrijā sešas reizes 

vairāk, kas ir rezultāts intensīvai mežsaimniecībai. Lai palielinātu krājas pieaugumu, vajadzētu sākt mežizstrādi, kas balstīta uz kailciršu sistēmu un plantāciju mežu ierīkošanu, bet vai tas tiešām būtu nepieciešams, uzņēmuma pārstāvji šaubījās. Mūsu secinājums - intensīva mežizstrāde Tālajos Austrumos nav prioritāte, un tur tā būtu grūti īstenojama. Toties, aizbraucot uz Primorskas apgabalu, var redzēt, cik mazu ietekmi viņu mežu apsaimniekošana ir atstājusi uz dabas daudzveidību. Tāpēc varbūt tieši viņu pieeja ir pareizāka! 

DARBA PIEDĀVĀJUMS 
Likumā noteiktais ciršanas vecums katrai koku sugai Krievijā daudz neatšķiras no ciršanas vecumiem Latvijā. Priedei un eglei tie ir 100 gadi, bērzam - 50 gadi, bet ciedru priedei ciršanas vecums ir pārsteidzoši liels - 230 gadi. Tas arī izskaidro, kāpēc netiek veiktas kailcirtes un nenotiek mākslīga meža atjaunošana - tās ir investīcijas, kas atmaksāsies pēc 50,100 vai 230 gadiem atkarībā no koku sugas. Bet līguma maksimālais nomas termiņš ir tikai 49 gadi. Uzņēmums nevēlas investēt meža atjaunošanā un kopšanā, jo nevar jau zināt, kas notiks pēc 49 gadiem. 

AS Приморские лесопромышленники gandrīz visu savu produkciju eksportē uz Ķīnu, Koreju vai Japānu. Tiek eksportēti tikai zāģbaļķi, jo Ķīna nav ieinteresēta pirkt zāģmateriālus. Cena par 1m³ zāģbaļķu ir aptuveni 100 dolāru, tikpat maksā arī 1 m³ zāģmateriālu. Šādas cenas ir skaidrojamas ar to, ka Ķīnas politika paredz vietējiem nodrošināt darbu, tādēļ tiek importēti zāģbaļķi, kas tiek apstrādāti jau valstī uz vietas. Jāatzīmē fakts, ka muitas nodokļi eksportētajiem zāģbaļķiem uz Ķīnu un Eiropu ir diezgan atšķirīgi, kas parāda valsts ģeopolitisko attieksmi. 

Uzņēmuma vadība atzina, ka trūkst darbinieku visās profesijās, pārsvarā tieši jaunu un izglītotu speciālistu. AS Приморские лесопромышленники vadība bija ļoti atvērta un pat piedāvāja mums, jaunajiem studentiem, darbvietas, bet, kad mēs jautājām par algu, krievi atzina, ka nespēj piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu, salīdzinot ar algām Eiropā.

DIENA CIRSMĀ 
Pēdējā dienā Tālajos Austrumos apmeklējām cirsmu, kurā tika veikta mežizstrāde. Lai tiktu līdz cirsmai, bija jānobrauc 11 km pa meža ceļu, kam speciāli tika noorganizētas mašīnas no Guzprum uzņēmuma. Cirsmā varējām apskatīt visas darbības un tehniku. Jāatzīmē, ka tika veikta izlases cirte, lai uzlabotu paliekošās audzes stāvokl, tika cirsti pāraugušie bērzi, apses, alkšņi un liepas. Paliekošo koku stāvoklis gan izskatījās diezgan bēdīgs daudzo bojājumu un zemās kvalitātes dēļ. 

Cirsmā tika izmantota stumbra metode, kad koks tiek nozāģēts un tad vilkts līdz krautuvei, kur to tālāk sagarina sortimentos. Brigāde sastāv no četriem cilvēkiem: zāģeris, zāģera palīgs, traktora (skidera) vadītājs un viņa palīgs. Dienā brigāde var sagatavot 20-30 m³, kas ir pietiekams daudzums, jo dienā ir iespējams veikt divus braucienus līdz augšgala krautuvei, kas atrodas 11 km attālumā. Vienā reizē ir iespējams aizvest 8-10 m³ gatavās koksnes. Lai izvilktu kokus no cirsmas, tika izmantots parasts kāpurķēžu traktors.

KAS VALSTIJ SVARĪGĀKS? 
Tālajos Austrumos pavadītās dienas deva pietiekami labu iespaidu, lai iepazītu dabu un mežsaimnieciskās metodes. Gan privāto, gan valsts iestāžu prezentācijas bija ļoti izglītojošas un interesantas, lai gan dažreiz varēja just, ka visa informācija netiek atklāta vai arī tiek runāts tikai par labajām lietām. Runājot savā starpā, nonācām pie secinājuma, ka Krievijai, ne tikai Tālajiem Austrumiem, ir milzīgs potenciāls gan mežsaimniecībā, gan lauksaimniecībā. Mūsuprāt, ar pareizu pieeju un sakārtotu likumdošanu Krievija spētu palielināt ienākumus no abām nozarēm diezgan ievērojami. Un šeit rodas jautājums, kas valstij ir svarīgāks?

Sagatavoja Meža fakultātes studenti: Ķepītis R., Vīrs P., Zeltiņš P. speciāli žurnālam Baltijas Koks.