Vecais strēlnieks diemžēl bija mazrunīgs 

Agrākais parks, kura platība ir apmēram piecdesmit hektāru, vairāk tika saukts par Langervaldes mežu. Tomēr jelgavniecei Inārai Zuterei un viņas brālim Andrim Vaivaram, kas šai vietā dzīvo trešajā paaudzē, no bērnības un jaunības 50. un 60. gadu mijā par šo mežu atmiņā ir teiciens: «Iesim uz parku!» Laipu vietā pāri grāvjiem bija salikti zaraini koki. «Ejot pāri, varēja zābaku pazaudēt, bet caur biezokni vietām bija jālien četrrāpus,» atceras Ināra. Par veco godību liecināja klajums mežmalā, kur 60. gadu jaunieši spēlēja volejbolu, bet agrāk tika rīkotas balles. «Varbūt šī ir tā vieta, kur atradās estrāde un 20. gados uzstājies arī Rainis?» gan Ināra, gan Andris nožēlo, ka agrāk maz izjautājuši vecvecākus, kuri uzcēla viņu dzimtas māju Parka ielā. «Vectēvs Kristaps Kripe bija «streļķis». Domāju, ka zemi viņam piešķīra par Brīvības cīņām,» teic Ināra. Andris piebilst, ka vectēvam bijuši zirgi un viņš varētu būt strādājis par smago ormani. Govis Parka ielas iedzīvotājiem bijušas arī 50. un 60. gados, tās ganītas netālajās pļavās Lielupes krastā. 

«Langervaldes parks» atrodas Preiļos 

Kripes un Vaivaru dzimtas mājas jumta istabā atrodas Ināras vīra gleznotāja Ulda Zutera darbnīca. Tajā tapusi arī ainava «Langervaldes parks», kas aizceļojusi uz Preiļiem, kur atzīta par novada domes simpātiju. 

«Es ik rītu redzu, kā te izskatās. Kad ir rīta vai vakara saulīte, bilde ir katrreiz cita un katrreiz arī skaista,» saka gleznotājs U.Zuters, kura septiņdesmit gadu jubilejai veltītā izstāde septembrī bija apskatāma Jelgavas muzejā. Viens no ozoliem, ko var redzēt no jumta loga, viņaprāt, ieguvis dižkoka statusu. 

Ejot gar Langervaldes meža malu, acīs krīt vairāki ozoli, kuru stumbriem apvilkts riņķis. I.Zutere uztraucas, ka tie varētu būt iezīmēti nozāģēšanai. «Tad gan mēs ķēdēsimies kokiem klāt un neļausim tos zāģēt,» saka Langervaldes parka aizstāve. Meža pētīšanas stacijas Jelgavas Informācijas centra vadītājs Jānis Vilks skaidro, ka ap ozolu stumbriem apvilktie riņķi nebūt nenozīmē to, ka koki tiks zāģēti. Līdzīgi saka arī LLU<b> Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis. Meža fakultātes profesore Inga Straupe uzsver – parkā, cik vien iespējams, tiks saglabāti visi koki un taciņas. Vide tiks padarīta draudzīgāka cilvēkiem ar speciālām vajadzībām. 

I.Zutere novērojusi, ka pēc varenā uzrāviena pērnā gada nogalē, kad parkā tika izveidoti gājēju celiņi un stādīti koki, šogad vērojams atslābums. Stādītie ozoli ieauguši apšu dzinumos, šur tur atkal kāds izgāzis savus sadzīves atkritumus vietās, ko pavasara talkā sakopa domes darbinieki. 

Laipiņas stāvēs pat piecdesmit gadu 

Langervaldes parkā sākas jauna ar zinātni un augstskolu saistīta dzīve. LLU<b> Meža fakultātes otrkursniece Lelde Zīriņa teic, ka kopā ar studiju kolēģiem profesores I.Straupes kursā «Sugu un biotopu aizsardzība» bijusi Langervaldes mežā, lai novērtētu tā piemērotību rekreācijai jeb atpūtai brīvā dabā. Līdzīgs kurss tiek lasīts arī Vides un būvzinātņu fakultātē. Savukārt Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta (MeKA) direktors Andrejs Domkins vēl šoruden Langervaldes parkā plāno uzstādīt desmit jaunas laipiņas un tiltiņus, kas tapuši eksperimentālajā uzņēmumā IKTK, kas pērn tika izveidots, ieguldot 5,5 miljonus eiro, un atrodas netālu no Langervaldes meža – Ozolnieku novada Raubēnos. «Langervaldes mežam jākļūst par IKTK izstrādājumu demonstrāciju vietu, kur varēs vest arī uzņēmuma viesus,» uzskata A.Domkins. Viņš piebilst, ka ir diezgan grūti pieradināt sabiedrību un jo īpaši arhitektus pie domas, ka skaisti un videi draudzīgi var būvēt, izmantojot koka konstrukcijas. Tam ir vajadzīgi labas būvniecības prakses paraugi. Viens no tādiem ir 34 garais no koka konstrukcijām gatavotais gājēju tilts pār Bauskas–Dobeles šoseju Tērvetē pie dabas parka (tā paredzamais kalpošanas laiks ir piecdesmit gadu). A.Domkins stāsta, ka Langervaldes parka tiltiņos tiks pārbaudīti četru dažādu ražotāju koksnes aizsardzības materiāli. Virs tiltiņu liektajām koka konstrukcijām ir piestiprināti krāsoti skārda jumtiņi, jo koksni galvenokārt bojā nokrišņi un mitrums, kas nāk no zemes. «Vērtēsim, kā pēc gadiem tie izskatīsies,» teic institūta direktors. 

LLU spriež, ka Langervaldes parks zinātniekiem un studentiem pavērs iespēju pētīt, kā vislabāk apsaimniekot mežu pilsētvidē. Parka izveidē plānots ieguldīt apmēram 100 000 eiro. Šīs naudas avots ir realizētā koksne, kas iegūta parka veidošanā. 

Līgošanas vieta diviem tūkstošiem 

Jelgavas muzejā saglabājušās ugunsdzēsēja, pedagoga un mākslinieka Aleksandra Strekavina piezīmes par veco Jelgavu, kas liecina, ka Langervaldes parks 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā bija jelgavnieku iecienīta atpūtas vieta. Turp varēja nokļūt ar tvaikoni «Huelva». Kuģa piestātne atradās apmēram četrus kilometrus augšpus pilsētas centra pie Langervaldes muižas spirta brūža. 

Vēsturnieks Aldis Barševskis piebilst, ka parkā darbojās bufete, bija šūpoles, karuselis, dziedāja kori, zaļumballēs spēlēja orķestri. 1905.–1907. gada revolūcijas laikā Langervalde bija mītiņu un sapulču vieta. Ir ziņas, ka 1920. gadā tur, atgriezies no trimdas, uzstājās arī dzejnieks un politiķis Rainis. 

20. gados Latvijas valsts laikā Langervaldes parks tika paplašināts – 1928. gada jūlijā laikrakstā «Latvijas Kareivis» publicēta ziņa par lentes griešanu Jaunā Langervaldes parka oficiālajā atklāšanā. Laikraksts piemin arī likuma pārkāpēju Teodoru Lakaševski no Vidvuda ielas 23, kurš sarīkojis parkā politisku sapulci un izlicis laukumā solus ar piedauzīgiem uzrakstiem. Savukārt laikraksts «Zemgales Balss» 1936. gada jūnijā raksta par diviem tūkstošiem līgotāju, kas straumēm plūda uz svētku vietu Jaunajā Langervaldes parkā, lai «Jāņu naktī justos līksmi un atpūstos pēc ikdienas darba». 

INĀRA ZUTERE STĀSTA, ka Langervaldes takās pastaigājas tuvējo māju iedzīvotāji. Reiz pat manīti pašvaldības policisti ar motorolleriem. Viņai sāp sirds, ka pērnruden izveidotās taku malas ir ieaugušas apšu atvasēs. 

ALNISI UN BRIEDĒSI tapuši Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā. Savukārt laipas no līmētajām un liektajām koka konstrukcijām gatavotas tepat Jelgavā - uzņēmumā IKTK, kas ir arī lielizmēra koksnes konstrukciju zinātniskās pētniecības centrs un nodarbojas ar zināšanu pārnesi tautsaimniecībā un augstākas eksportspējas produktu radīšanu.