Uz parku no Jelgavas varēja nokļūt pa Lielupi ar mazu tvaikoniti «Huelva», kura piestātne atradās pie kādreizējā Langervaldes spirta brūža - kilometra attālumā no parka. Langervaldes parkā bijusi mūzikas estrāde, lapenes, soli, galdi un šūpoles. Tur bieži vien rīkotas zaļumballes un svētdienās spēlējusi Valdmaņa kapelle. Ilgus gadu desmitus teritorija bijusi atstāta novārtā, un no parka saglabājušās tikai dažas taciņas mežā. Langervaldes mežu, ko veido trīs kvartāli 50,3 ha kopplatībā, apsaimnieko Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava un Latvijas Lauksaimniecības universitātes dibināta publiska aģentūra Meža pētīšanas stacija. Mežs atrodas Jelgavas pilsētas teritorijas austrumu daļā, un to šķērso Jaunais ceļš. Tā novietojums pie Jelgavas apvedceļa, kā ari sabiedriskā transporta pieejamība ir būtiski priekšnosacījumi, kas ļauj mežu iekļaut pilsētnieku ikdienas dzīvē un izmantot atpūtai. Papildus ekoloģiskajiem devumiem, piemēram, vēja un putekļu piesārņojuma samazināšana, trokšņa slāpēšana, lietusūdeņu noteces infiltrēšana un attīrīšana, augu un dzīvnieku sugu daudzveidība pilsētvidē, mežam ir ievērojams sociālo un estētisko devumu potenciāls, kas šobrīd netiek izmantots. Parka projektu (autori: Dagnis Dubrovskis, Inga Straupe, Agris Zīmelis, Jānis Krūmiņš, Līga Liepa, Ilze Jankovska un Gints Prieditis no LLU Meža fakultātes un Andrejs Domkins, Sigita Liše un Roberts Keraitis no Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta) īsteno ar LLU Meža fakultātes un Meža pētīšanas stacijas atbalstu. Projekta realizācijas gaitā paredzēts izveidot pastaigu takas un labiekārtotas atpūtas vietas, kā ari uzstādīt dažādus koka tiltiņus, lai salīdzinātu un novērtētu labākos tehniskos risinājumus un apdari. Jelgava iegūs rekreācijas teritoriju pastaigām, piknikiem, dabas vērošanai, skriešanai, slēpošanai, riteņbraukšanai u.c, zinātnieki - pieredzi, ko varēs izmantot ari citu pilsētu mežu zinātniski pamatotā apsaimniekošanā. Perspektīvā iespējama meža teritorijas iekļaušana Jelgavas izglītības iestāžu mācību ekskursiju klāstā, lai apgūtu novada vēsturi, vides zinības, bioloģiju vai vizuālās mākslas mācību priekšmetus. 

Labiekārtotajā Langervaldes mežā pieaugs apmeklētāju skaits, tajā pašā laikā tiks saglabāts apkārtnē esošo savrupmāju iedzīvotāju privātums: galvenā ieeja meža teritorijā un autostāvvieta būs no Rubeņu ceļa puses, kur paredzēts izkopt mežmalu apmēram 20 m platā joslā, veicot izlases cirti un samazinot krūmainību. Intensīvas rekreācijas noslodzes takas izvietosies meža centrālajā daļā, un galvenā atpūtnieku plūsma tiks virzīta pa maģistrālajiem labiekārtotajiem celiņiem, bet no E. Melngaiļa un Parka ielas tās norobežos meža josla. Plānots saglabāt esošās takas, kas izveidotas pie apkārtējām mājām. Apsaimniekotais mežs palielinās ari šis Jelgavas vietas ainavas estētiku, perspektīvā veicinot nekustamo īpašumu vērtības pieaugumu un teritorijas kopējo attīsīibu. 

1. zona (100. kvartāls]: intensīvas rekreācijas zona, kas akcentē vietas kultūrvēsturisko vērtību - sasaisti ar pirmskara parku un iecienītu jelgavnieku atpūtas vietu, kā ari informē apmeklētājus par agrāko meža apsaimniekošanas veidu - parkveida pļavu. Tā kā zona atrodas vistuvāk Jelgavas centram un plānotajai autostāvvietai Rubeņu ceļā, te paredzams visintensīvākais apmeklējums. Rekreācijas slodzi uz meža ekosistēmu paredzēts mazināt, koncentrējot apmeklētāju pārvietošanos pa takām, kas klātas ar šķeldu, un nodrošinot Īslaicīgas atpūtas vietas -soliņus, atkritumu urnas un informācijas stendus. Šeit paredzētas ari piknika vietas. 

2. zona (99. kvartāls): vidējas intensitātes rekreācijas zona, saglabājot meža bioloģiskās daudzveidības vērtības. Galvenais uzdevums - veicināt atpūtnieku kontaktu ar dabisku meža vidi, izbaudot klusumu un meža skaņas, tajā pašā laikā nodrošinot ērtu pārvietošanos pa takām, kas klātas ar šķeldu. 

3. zona (98. kvartāls]: mazas intensitātes rekreācijas zona (atrodas vistālāk no autostāvvietas - pie Loka maģistrāles). Plānots, ka šo zonu apmeklēs vismazāk cilvēku, tādēļ paredzēta minimāla mežaudzes apsaimniekošana, saglabājot dabisku mežaudzi kopumā. Šo zonu ar pārējām rekreācijas zonām savienos labiekārtota maģistrālā taka, pa kuru varēs atgriezties autostāvvietā vai ari turpināt pastaigas un sportiskās aktivitātes meža masīvā aiz Loka maģistrāles. Katram apmeklētājam būs iespēja izvēlēties dažāda garuma takas: mazais loks (-800 m) atradīsies pirmajā rekreācijas zonā, -1250 m un -1700 m garas takas atradīsies otrajā rekreācijas zonā, -3000 m gara taka savienos visas trīs rekreācijas zonas. Lokveida takas nodrošinās apmeklētāju atgriešanos autostāvvietā, kā ari iespēju iziet no Langervaldes meža un turpināt pastaigu pa kādu no ielām. Parku plānots atklāt 2017. gadā, un tas būs ieguvums apkārtējiem iedzīvotājiem un ari citiem aktīvās atpūtas cienītājiem Jelgavā. Tikpat nenovērtējams ieguvums tas būs ari pētniekiem un zinātniekiem par mežu pilsētā. Savukārt kokrūpniekiem, arhitektiem un inženieriem ir cerības tikt pie vērtīgas informācijas ar pierādījumiem parka teritorijā - tur būs vairāki tiltiņi ar atšķirīgu apdares tehnoloģiju un krāsas toni, kas tiks monitorēts. Būs pieejami dati gan par aizsardzības efektivitāti, gan krāsu toņu noturību, - informē Andrejs Domkins, Meža un koksnes produktu pētniecības un attistības institūta direktors. Tāpat tiltiem visi koka konstrukciju savienojumu mezgli un stiprinājumi ir izpildīti atbilstoši koksnes konstruktīvās aizsardzības labajai praksei, lai demonstrētu, cik svarīgi izvēlēties piemērotāko, nevis lētāko risinājumu, lai koka konstrukcijas labi un ilgi kalpotu ari āra apstākļos. 

Tiek gatavoti vairāki tiltiņi ar atšķirīgu apdares tehnoloģiju un krāsas toni, kas tiks monitorēts.

Avots: LETA mediju monitorings.