Jebkam ap mums un arī mūsos pašos, ir novērojams savs rašanās, attīstības, pilnbrieda, savas pastāvēšanas un, visbeidzot, arī tās noslēguma cikls. Tas ir dabiski un pašsaprotami, ka vecos kokus mežā aizstāj jauni, dienu nomaina nakts, darbu ‒ atpūta, neziņu ‒ zināšanas, bēdas ‒ prieks, vasaras zaļo zāli ‒ ziemas baltais sniegs un tā vienmēr, šķietami no jauna, ir radies tas pats, kas jau reiz ir bijis, bet tomēr ‒ pavisam kaut kas cits.

Alfons Grīnfelds Eduarda d. dzimis 1933. gadā 16. jūnijā Valmieras raj. Naukšēnu c. „Brammaņos” zemnieku ģimenē.

1936. g. kopā ar vecākiem pārcēlies uz dzīvi Valmieras raj. Vilpalkas c. „Klāvi”.

1941. g. sāk apmeklēt Rūjas septiņgadīgo skolu un to pabeidz 1947. gadā, tajā pašā gadā iestājas Rūjienas vidusskolā, kuru pabeidz 1951. gadā.

Dabas mīlestība, darba mīlestība, kārtības mīlestība, veselais saprāts grūtu jautājumu risinājumu meklējumos ir palīdzējis izvēlēties nākošo izaicinājumu - studijas Latvijas Lauksaimniecības Akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē, kurā iestājās 1951. gada rudenī.

1956. g. beidza LLA Mežsaimniecības fakultāti ar kvalifikāciju inženieris -mežkopis. Nostiprinājis izpratni par rīcības atbilstību laikam un vietai, iemīlējis mežsaimniecības nozari un pašu mežu.

1956. g. 1. augustā sāk darbu Kuldīgas MRS par plaša patēriņa preču ceha inženieri, no 1958. g. Kurmales mežniecībā par mežzini un no 1960. g. 1. marta par Kuldīgas MRS galveno inženieri.

1962. g. 10. martā pieņemts darbā par asistentu Meža taksācijas un mežsaimnienības organizācijas katedrā.

1965. g. 10. jūnijā ievēlēts par vecāko pasniedzēju Meža taksācijas un mežsaimnienības organizācijas katedrā.

1968. g. 15. novembrī ievēlēts par LLA Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultātes dekānu. Šajā amatā vienmēr bijis drošs balsts, uz kuru varēja paļauties nevien studenti, kuriem godājamais profesors palīdzējis nenomaldīties no pareizākā virziena nedrošajos dzīves gadījumos, bet arī kolēģi un fakultāte, kurai veltījis daudz pūles, tās attīstībai un augsta prestiža uzturēšanai visas Latvijas mērogā.

Latvijas meža nozarē paaudzi, kurā vairākus gadu desmitus vienmēr pozitīvi izcēlies Alfons Grīnfelds kā nozares augstākās izglītības līmeņa speciālistus sagatavojošās fakultātes mērķtiecības pilns Dekāns, tagad ir nomainījušas jau vairākas citas. Tomēr arī starp pašiem jaunākajiem LLU Meža fakultātes beidzējiem būtu grūti atrast tādus, kuriem nopelniem bagātā meža izglītības darbinieka Grīnfelda vārds nebūtu pazīstams.

1971. g. iegūst tehnisko zinātņu kandidāta grādu.

1973. g. 18. jūlijā A. Grīnfelds ievēlēts par docentu Meža taksācijas un mežsaimnienības organizācijas katedrā.

1973. g. 12. septembrī Maskavā izsniegts docenta atestāts.

No 1986. g. ievēlēts par Meža taksācijas un mežsaimnienības organizācijas katedras profesoru.

No 1994. g. 9. novembra A. Grīnfelds ir LLU Emeritus goda profesors un tajā pašā gadā iecelts par LLU rektora palīgu.

Kopš 2004. g. 23. novembra A. Grīnfelds ir profesors (Emeritus) LLU Meža izmantošanas katedrā. Meža izmantošanas katedrā darbojas līdz 2016. gadam.

Tagad ir pienācis brīdis, kad, kā dziesmā minēts, vairs nav (un vairs nekad nebūs!) iespējams saklausīt profesora, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieka Alfona Grīnfelda soļus, toties zaru šalkās savus nebeidzamos stāstus joprojām turpinās paust ar viņa tiešu un netiešu līdzdalību, un viņa skolotu meža darbinieku vadībā un uzraudzībā, izaugušās jaunās meža audzes.

   Atvadoties un mūžīgu piemiņu savam bijušajam pasniedzējam, dekānam un kolēģim vēlot ‒ LLU Meža fakultāte.