ierobežojumu ēnā, kas apgrūtināja darbu izstrādi, jo studentiem tika liegta iespēja klātienē konsultēties ar darba vadītājiem un bija ierobežotā laboratoriju pieejamība. Turklāt arī darbu aizstāvēšana notika attālināti tiešsaistes režīmā. Tāpēc liels prieks par visiem 67 censoņiem, kuri pārvarēja visus sarežģījumus un spēja ne vien ievākt datus un nepieciešamo informāciju, bet to apstrādāt, apkopot un izstrādāt kvalitatīvu diplomdarbu vai maģistra darbu. Protams, milzīgs ir arī darbu vadītāju ieguldījums un atbildība, lai nebūtu jākaunas par sava vadāmā sniegumu darba aizstāvēšanā. Tāpat priecē, ka arvien palielinās to darbu īpatsvars, kuru vadībā iesaistīti institūta “Silava” zinātnieki un nozares ļaudis, kas ir apliecinājums fakultātes, zinātnes un nozares simbiozei,” pauž LLU MF dekāns Linards Sisenis.

Profesionālajā bakalaura studiju programmā “Mežinženieris”, iegūstot profesionālo bakalaura grādu mežzinātnē un mežsaimniecības inženiera kvalifikāciju, diplomus saņēma 29 absolventi. Jaunieši, noslēdzot studijas, izvēlējušies tādas pētniecības tēmas kā “Apses apaļo kokmateriālu tilpuma noteikšanas precizitātes izvērtējums izmantojot 1D uzmērīšanas ierīci”, “Alternatīvo augu aizsardzības līdzekļu efektivitāte pret lielo priežu smecernieku Hylobius abietis L. bojājumiem parastās priedes Pinus sylvestris L. Jaunaudzēs”, “Telemetrisko datu pielietošanas iespēju izvērtējums mežizstrādes darbos”, “Tālizpētes attēlu izmantošanas iespējas izcirtumu platību noteikšanā”, “Dolomīta karjeru un ar tiem saistīto hidroloģiskā režīma izmaiņu ietekme uz parastās priedes (Pinus sylvestris L.) augšanas gaitu purvājā dabas liegumā “Lielie Kangari””, “Parastās priedes (Pinus sylvestris L.) stādījumu aizsardzība no smecernieku bojājumiem”, “Seglu vilcēju izmantošanas analīze smalcinātas koksnes pārvadājumos” u.c.

Vērtējot darbu Valsts eksaminācijas un Maģistra eksaminācijas komisijās, stāsta  Jurģis Jansons, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” direktors:

“Man pašam bija iespēja piedalīties visu mežsaimniecības jomas pamatstudiju komisiju darbā, vadīt un koordinēt maģistra komisijas darbu, kā arī būt divu darbu vadītājam. Varu apgalvot, ka ir būtiski cēlies gan komisijām piedāvāto darbu, gan fakultātes studiju menedžmenta atbildības līmenis. Studentiem kvalitātes un disciplīnas jomā izvirzītas augstas prasības, bet rezultāts ir acīmredzams – “švaki” darbi nobeiguma komisijās vairs nenonāk. Domāju, šādai rīcībai – nepieradināt pie paviršības – būs paliekošs efekts arī vēlāk nozarē. Runājot par darbu vērtējumu, kā jau vienmēr bijis un būs, ir labāki darbi un ir vājāki, čaklāki un slinkāki vai “lielajā dzīvē” aizņemtāki un mazāk aizņemti to autori, kā arī mazākas un lielākas (globālākas) darbu tēmas. Vienu brīdi bija izplatījies viedoklis, ka tie saucamie “labākie darbi” ir tie, kurus studenti izstrādā sadarbībā ar institūtu “Silava”, būdami iesaistīti darba attiecībās – jo pieejams gan lielāks datu apjoms, gan atbalsts no zinātniskās vadības. Šāda tendence ir objektīva, un sadarbība ar institūtu vismaz no mūsu puses ir teju neierobežota. Tomēr šogad redzējām, ka labāko darbu kategorijā nokļuva arī nelieli, lokālu problemātiku skaroši darbi, piemēram, kāda mežsaimniecības uzņēmuma autoparka novērtējums, ja vien darbs izstrādāts rūpīgi un students sniedzis atmiņā paliekošu, kompetentu vēstījumu. Tajā pašā laikā daži institūtā “Silava” izstrādātie darbi varēja būt rūpīgāki”

Mārtiņš Līdums, Meža pētīšanas stacijas direktors:

“Ik gadu pētījumu latiņa pieaug. Un tas ir ne tikai studentu, bet arī darbu vadītāju nopelns. Ir paaugstinājies atbildības slieksnis pret pētījumu kvalitāti, un tas apliecina to, ka Meža fakultāte un tās vadība domā par attīstību. Kombinācijā ar nozarei aktuālu pētījuma tēmu tas rezultējas patiešām kvalitatīvos pētījumiem. Lai gan joprojām studiju noslēgumā ir izteikti līderi, par kuru darbu augsto novērtējumu komisijai nav diskusiju, jāuzsver, ka liela daļa no pētījumiem ir tādi, ko iespējams turpināt attīstīt un pētīt turpinot studijas nākamajā līmenī, un arī tas apliecina kvalitātes līmeni.”

Diplomus saņēma arī 16 akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Mežzinātne”, absolventi, kuri ieguva lauksaimniecības zinātņu bakalaura grādu mežzinātnē. Astoņi maģistri pievienojās akadēmiskā maģistra studiju programmas “Mežzinātne” beidzēju pulkam, iegūstot akadēmisko maģistra grādu mežzinātnē. Noslēguma darbus studenti bija izvēlējušies par tādām tēmām kā “Lielās pergamentsēnes Phlebiopsis gigantea (Fr.) Jülich attīstība ar sakņu piepi Heterobasidion spp. inficētā parastās egles Picea abies (L.) H.Karst. koksnē”, “Papeļu hibrīda OP-42 ((Populus Maximowiczii Henry x P. Trichocarpa Torr. & Gray) stādījumu produktivitāte un vitalitāte Austrumlatgalē”, “Briežveidīgo pārnadžu bojājumi parastās priedes Pinus sylvestris L. jaunaudzēs Skaistkalnes iecirknī”, “Parastās zirgkastaņas Aesculus hippocastanum L. radiālo pieaugumu ietekmējošie faktori”, “Skrejuguns ietekme uz oglekļa uzkrājumu un CO2 emisijām parastās priedes Pinus sylvestris L. audzēs purvājā “, “Āra bērza Betula pendula Roth kokaudžu struktūra ilgstoši neapsaimniekotos mežos”, “Koku vēja noturību raksturojošie sakņu parametri” u.c.

“Lai gan ar Meža fakultāti sadarbojos jau vairākus gadus, t.sk., piedaloties studentu noslēgumu darbu vērtēšanā, šajā gadā īpaši patīkami pārsteidza veikto pētījumu kvalitāte. Izvirzītās pētījumu problēmas patiešām apliecināja gan ciešo sadarbību ar nozari, gan  vēlmi risināt aktuālās problēmas. Bija redzams, ka lielākajā daļā darbu šajā gadā ir ieguldīts liels laika un intelektuālais resurss. Uzteicamas arī jauniešu prezentēšanas un pārliecināšanas spējas.
Lai gan nevēlos īpaši izcelt kādu konkrētu darbu, tomēr personīgi man tuvākas, protams, ir tēmas, kas saistītas ar manu profesionālo nodarbošanos. Tāpēc ar īpašu interesi klausījos studiju darba par papeļu hibrīda OP-42 stādījumu produktivitāti un vitalitāti Austrumlatgalē,” stāsta Guntis Grandāns, “LVM sēklas un stādi” direktors, piebilstot, ka ”LVM sēklas un stādi” ar Meža fakultāti sadarbojas ne tikai studiju noslēgumu darbu vērtēšanā, bet arī sniedzot prakses iespējas jauniešiem studiju procesā.

Absolventu pulkam piebiedrojušies arī  profesionālās bakalaura studiju programmas “Kokapstrāde” beidzēji, iegūstot profesionālo bakalaura inženierzinātņu grādu materiālzinātnē un kokapstrādes inženiera kvalifikāciju. Kopumā finiša taisnē bija 14 studenti, un visi arī sekmīgi pārkāpuši finiša līnijai. Noslēguma darbu aizstāvēšanā studenti dalījās ar veikto pētījumu rezultātiem par finieru žāvēšanas iekārtas efektivitātes palielināšanas iespējām kādā no nozares uzņēmumiem, līmes slāņa gaisa dobumu ietekmi uz savienojumu ar ielīmētiem stieņiem stiprību, saplākšņa piepresēšanas parametru ietekmi uz stiepes – bīdes, lieces stiprības un adhēzijas rādītājiem u.c. aktuālām pētījumu tēmām, kas izriet no sadarbības ar kādu no kokapstrādes uzņēmumiem vai arī studējošā vēlmi risināt kādu ar nozares tehnoloģiskā procesa uzlabošanu saistītiem jautājumiem.

Ilgus gadus stabils Meža fakultātes kokapstrādes virziena sadarbības partneris ir  SIA”„MarksM” īpašnieks,  tirdzniecības zīmolu „Nakts mēbeles”, „Pils Matrači” un „Heavens” veidotājs Juris Griķis, kurš iesaistās ne tikai zināšanu un pieredzes pārneses projektos un aktivitātēs, bet arī studentu noslēguma darbu vērtēšanā.

“Nenoliedzami tēmu loks un izstrādāto darbu kvalitāte pēdējos gados ievērojami paaugstinājusies un sniedz iespēju man un topošajiem absolventiem darbu aizstāvēšanā citam ar citu runāt jau kā nozares speciālistiem. Uzskatu, ka tas ir fakultātes un  kokapstrādes virziena vadības mērķtiecīga darba rezultāts – spēt sagatavot nozarei profesionālu un zinošu darbaspēku. Taču tās vēl nav virsotnes – ir jāturpina studiju procesa un kvalitatīvas augstākās izglītības attīstība un dialogs, sadarbība ar nozari. Joprojām jūtams, ka potenciāls ir tieši nozares pasūtījuma pētījumiem. Ir stabili partneri, piemēram, AS “Latvijas Finieris”, kas to ik gadu izmanto, tomēr Kokapstrādes katedras potenciāls ļauj šo iespēju realizēt arī citiem, ko arī aicinu darīt,” pauž J. Griķis.

Kopumā Meža fakultāti 2021. gadā absolvējuši 82 studenti, no kuriem 15 augstākās izglītības diplomus par iegūtu profesionālo maģistra grādu darba aizsardzībā saņēma ziemas izlaidumā.

“Sadarbība starp meža nozares augstākās izglītības un zinātnes institūcijām ir nevis  atsevišķu pušu iegriba, bet nepieciešamība, un nozarei būtu asi jāvēršas pret ikvienu faktoru, kas to bendē. Tajā pašā laikā ir saprotams, ka koksnes produktu cenu ārējos tirgos šāda sadarbība, visticamāk, ietekmē maznozīmīgi. No mežzinātnes institūta “Silava” puses mēs joprojām esam pilnībā atvērti gan intelektuālo resursu, gan studentu brīvai kustībai un iesaistei mūsu darbā, tai pielāgojot mūsu iestādes iekšējas pārvaldības modeli, un sagaidām šādu attieksmi arī no mūsu partneriem. Man pašam un maniem kolēģiem ir milzīgs prieks, ka iestāžu vadības līmenī atvērtība sadarbībai šobrīd pastāv,” piebilst institūta “Silava” direktors Jurģis Jansons.

“Milzīgs paldies zinātniekiem un nozares kolēģiem par iesaisti, ne vien formulējot studiju noslēguma darbu tematus, bet arī atbalstot studējošos un darbu vadītājus šo tēmu izpētes procesā. Tāpat milzīgu paldies vēlos paust fakultātes kolēģiem, kā arī sadarbības partneriem, kas tieši bija iesaistīti noslēguma darbu vadībā. Pirmo reizi vairāku gadu garumā pilnīgi visas Valsts eksaminācijas komisijas vienprātīgi atzina, ka aizstāvēšanai iesniegtu vāju darbu nebija. Tie bija tikai labi, ļoti labi un teicami. Par to man kā vadītājam ir milzīgs prieks, jo tas ir fakultātes un nozares veiksmīgas sadarbības rezultāts. Un ceru, ka šī gada rezultāti motivēs būt vēl labākiem un izcilākiem nākotnē, jo Meža fakultāti bija, ir un būs pasaules labākā fakultāte,” noslēgumā pauž LLU MF dekāns Linards Sisenis.