Pārlekt uz galveno saturu

“Zelta čiekuru” nominācijā “Par mūža ieguldījumu” piešķirs Rūtai Kazākai

Attēla autors: No Olgas Miezītes personīgā arhīva

Februāra sākumā Meža dienu komiteja ir noteikusi Meža nozares Gada balvas “Zelta čiekurs 2021” laureātus, kuri saņēmuši lielo “Zelta čiekuru”. Nominācijā “Par mūža ieguldījumu” par nozīmīgu ieguldījumu nozares attīstībā mūža garumā balvu “Zelta čiekurs” nolemts piešķirt Meža fakultātes ilggadējai darbiniecei Rūtai Kazākai. 

Šis studiju gads Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē (LLU MF) nesis virkni pārmaiņu – ne viens infrastruktūras uzlabošanā, bet arī personāla sastāvā. Ar pateicību par ieguldīto darbu LLU, kas mērāms desmitgadēs, šajā studiju gadā atvadījāmies no Mežkopības katedras vecākās laborantes Rūtas Kazākas, kura devās pelnītā atpūtā, veltījusi 45 spraiga darba gadus jaunās paaudzes izglītošanai un zinātnei. 


Rūta sākotnēji līdzdarbojās MF zinātniskajos līgumdarbos ar dažādām iestādēm. Piemēram, Botānikas katedrā veidojusi ekspozīciju par reto augu veidošanu un pavairošanas iespējām. Vēlākajos gados Kazākas kundze saņēmusi uzaicinājumu strādāt katedrā par laborantu:
Man patika darboties ar herbāriju, patika ieviest tur kārtību. Paralēli tam zīmēju bildes mācību materiālu brošūrām. Taču tieši šī nodarbe man izvērtās plašumā – zīmēju dažādām enciklopēdijām, arī mācību grāmatām, piemēram, Olgas Miezītes “Meža entomoloģija” un “Meža fitopatoloģija”,” stāsta R. Kazāka.


Pēdējā gadā Rūta gatavojusi maketus planšetēm, kas fakultātē pēc remonta skatāmas daudzās auditorijās un gaiteņos. Kaut arī zīmēšana ir Rūtas kundzes sirdslieta, viņa atzīst, ka tas bijis ārpus viņas tiešā darba, tie bijuši brīvdienu un vakaru darbi. Kopumā Rūtas oriģinālilustrācijas apskatāmas vairāk nekā 30 publikācijās. 
Jautāta par turpmākajiem plāniem pēc aiziešanas pensijā, viņa atklāj, ka tagad varēs pievērsties saviem hobijiem, kam ikdienā neatlika laika – grāmatu lasīšanai un klavieru spēlēšanai.


Par spilgtākām atmiņām Rūtas kundze min gan savus kolēģus, gan īpašus notikumus:
Man noteikti atmiņā paliks pasniedzēja Ligita Liepiņa, kas bija ļoti spilgta personība. Tāpat arī profesore Ella Muižarāja, kura ilgus gadus bija katedras vadītāja. Arī laiki, kad fakultātes dekāns bija Alfons Grīnfelds – viņš fakultāti turēja rokās kā savas dzīves saturu un ļoti rūpējās par to, lai fakultāte būtu prestiža. Toreizējā laikrakstā “Padomju Jaunatne” bija konkurss “Pasaulē labākā fakultāte”, kurā visi studenti varēja rakstīt par savām fakultātēm, un Meža fakultāte rakstīja tik daudz, ka uzvarēja konkursā. Toreiz gan tā bija Mežsaimniecības un mežtehnikas fakultāte.”


Rūta ar smaidu atceras arī piedalīšanos ansamblī, kad apceļoja visu Latviju ar priekšnesumiem un aģitēja visus nākt studēt uz fakultāti. Katru gadu bija fakultātes darbinieku un pasniedzēju balle ar klātiem galdiem, priekšnesumiem un dejām, kas ļoti satuvināja kolektīvu. 
Novēlu visiem turēt augstu fakultātes godu, turēties visiem kopā un neaizmirst, ka dzīve ir skaista! Kā arī vēlos atgādināt, ka daudz ko var uztvert viegli, ar humoru.
LLU Meža fakultātes prodekāne Solveiga Luguza par Rūtas kundzi saka šādi:

1999. gada jūlijs, uzņemšana studijās. Dokumentu iesniegšana skaistajā Jelgavas pilī. Rūtas siltais un pārliecinošais "…ar šādām atzīmēm jau nevar neņemt!" bija atslēga visam, kas notika manā dzīvē pēc tam - studijas mežos, darbs mežos, svarīgāko dzīves cilvēku sastapšana mežos, kļūšana par jelgavnieku caur mežiem. Atslēgas teikums, kas mainīja manu dzīvi uz visiem laikiem.”


Savukārt profesore Olga Miezīte Rūtu raksturo kā atsaucīgu, izpalīdzīgu, laipnu un zinošu:

Ar viņu var diskutēt gan par botāniku, gan dendroloģiju, gan mežkopību, gan literatūru, gan teātru un koncertu izrādēm, gan arī ceļojumiem un daudz ko citu. Zinu, ka Rūta ieguva plašas zināšanas par mežu ne tikai mācoties augstskolā, bet no sava tēva, izcila zinātnieka mežkopja Miervalda Buša, un arī humora izjūta mantota no tēva.  
Es esmu pateicīga par kopā pavadīto laiku un paveikto, jo grāmatas par meža kukaiņiem un slimībām, kuras tika ilustrētas pateicoties Rūtas izcilam zīmēšanas talantam un ieguvušas īpašu pieprasījumu gan studentu, gan meža apsaimniekotāju vidū. Paldies par brīvdienām, kuras mēs organizējām kopā. 
Dodoties nākamajā savā dzīves posmā, Rūtiņ, vēlu, lai Tu vari baudīt to labāko, ko dzīve var piedāvāt. Novēlu Tev piepildītu un jautru aiziešanu pensijā. Tagad ir laiks sākt jaunas lietas un pabeigt nepabeigtās. Es domāju, ka es droši varu teikt visas katedras kolektīva vārdā, ka Tu vienmēr būsi ar prieku gaidīta mūsu katedrā un katedras organizētājos pasākumos.

Pievienots 28/02/2022