Pacietība, kā arī spēja iedziļināties sīkumos un niansēs ir svarīga raksturīpašība  strādājot ar koku. Te ir jābūt precīziem, ja neizdodas, mēģināt atkal un atkal. Valdemārs uzskata, ka noder visas zināšanas, kas iegūtas vidusskolā vai jau speciālo novirzienu izglītības iestādēs. Ir jāpatīk matemātikai, jāspēj strādāt ar datoru, jo rasējumi  tiek veikti dažādās datorprogrammās, jāpatīk radīt, ko jaunu, analizēt iespējas un arī paredzēt neveiksmes. Valdemārs stāsta, ka vidusskolas laikos ne tikai strādājis ar koku, bet arī no dažādiem materiāliem veidojis lidmodelīšus. Viņš atzīst, ka arī šīs konstruēšanas prasmes lieti noder šobrīd mācoties Kokapstrādes programmā. Viņš piekrīt, ka studiju sākums ir vairāk teorētisks, bet jau tagad redz, ka arvien vairāk augstskola piedāvā iespējas trenēt praktiskās prasmes, izmēģināt dažādus instrumentus, veikt un iepazīt dažādus kokmateriālus. Un tieši pats koka apstrādes process, kamēr top kaut kas skaists, ir tas brīdis, kas Valdemāram patīk vislabāk. Patīk redzēt progresu, izaugsmi. 

Kokapstrādē satiekas  radošais domas lidojums, kā arī tehniskās un praktiskās zināšanas. Valdemārs uzskata, ka šajā arodā strādājot, ir līdzīgi kā sportā – jo vairāk trenējies, jo labāki rezultāti. Valdemārs atzīst, ka tas savā ziņā ir maģiski – redzēt kā no nekā top vērtīgas un paliekošas lietas. Bet lai šī maģija izdotos – koks ir jāmīl!