“Daudzi ir pārsteigti par manis izvēlēto studiju virzienu. Man pašai tas šķiet pašsaprotami, jo esmu uzaugusi unikālā vietā - Slīteres Nacionālajā parkā. Mežs pavisam dabiski kļuva par daļu manas dzīves. Esmu izteikts dabas bērns. Ejot mežā man nekad nav bijis bail izmirkt, salīt, nosmērēties vai pazust. Pirms uzsāku studijas Meža fakultātē, staigājot pa mežu vienmēr apbrīnoju tā dažādību, īpatnības, tomēr līdz galam to neizpratu. Un jau šobrīd varu teikt, ka no studijām esmu ieguvusi tieši to, ko tik daudzas reizes vēlējos, proti - izprast. Kāpēc mežs ir tāds un ne savādāks,” stāsta Anna. 
 

“Vienmēr esmu uzskatījusi, ka pirms apceļot pasauli, svarīgi ir izzināt savu dzimteni. Jau kopš studiju uzsākšanas zināju, ka vēlos vēl labāk iepazīt Slīteres mežus. Tomēr nekad nebiju pat sapņojusi, ka man pašai būs iespēja izstaigāt stingrā režīma zonu un veikt pētījumu par vienu no unikālajiem tajā sastopamajiem kokaugiem - parasto īvi (Taxus baccata L.). Par idejas attīstību jāpateicas darba vadītājām - Ingai Straupei un Solveigai Luguzai, kuras ir ļoti atsaucīgas un palīdzējušas izvērst manu mazo sapni par nopietnu pētījumu.” 

Anna savu pētīju veic ciešā sadarbībā ar Ievu Erdbergu. LLU Augsnes un Augu Zinātņu institūta Augsnes un Agroķīmijas laboratorijas vadītāja, pētniece un vieslektore Ieva Erdberga pētījumu uzsāka, jo šī ir unikāla iespēja iepazīt dabiskus augsnes veidošanās procesus vietā, kurā augsni nav skārusi antropogēno faktoru ietekme. Viņa uzsver, ka mežkopībā īpaši būtiski ir iegūt izpratni par augsnes veidošanos un dažādu faktoru ietekmi, jo viss sākās tieši no augsnes - tā nodrošina biocenozes darbību. Pētījums ir lieliska iespēja pārnest zināšanas uz jaunākām paaudzēm. Jūlijā, turpinot darbu pie bakalaura darba pētnieciskās daļas, sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktori Daci Sāmīti, LLU Meža fakultāti un LLU Augsnes un augu zinātņu institūtu, pasniedzējai Ievai Erdbergai izdevās īstenot viņas darba praksē vēl nebijušu notikumu - veidot augsnes atsegumus Slīteres Nacionālajā parka dabiskajā mežā.  

“Parastās īves vitalitāte ir cieši saistīta ar augsnes ķīmiskajām un fizikālajām īpašībām. Lai saglabātu un palielinātu šī ledus laikmeta relikta populāciju, svarīgi ir iegūt datus par pašreizējiem augšanas apstākļiem un to ietekmi uz koku augšanu,” stāsta Anna, skaidrojot sava bakalaura darba saistību ar I. Erdbergas pētīto.  

“Pateicoties piemērotajam piejūras klimatam, kas īvei nodrošina nepieciešamo mikroklimatu, parastās īves audzes sastopamas plašā Slīteres Nacionālā parka teritorijā, gan dabiskās mežaudzēs, gan antropogēni veidotos stādījumos. Īves tur sastopamas trīs dažādās reljefa formās: Baltijas ledus ezera abrāzijas un akumulācijas līdzenumā, Zilo kalnu kāplē jeb kraujā un Dundagas pacēlumā, morēnas līdzenumā. Tāpēc, sekojot darba vadītāju un konsultantu ieteikumiem, tiek pētīti ne vien paši koki,  bet arī augsne, kādā tie aug.” 

“Šobrīd, kad studijās atlicis vēl gads, zinu, ka šī ir mana īstā vieta. Studiju procesā, īpaši bakalaura darba izstrādes laikā, esmu sapratusi, ka man nepietiek tikai ar to, ka saprotu, kas mežā notiek. Lai arī šķiet, ka studējot visam jākļūst tikai skaidrākam un saprotamam, brīžiem ir tieši otrādi - man rodas arvien vairāk jautājumu. Īpaši šobrīd, kad viss strauji mainās - pasaule, klimats un, līdz ar to arī pats mežs, rodas jautājumi par gaidāmajām pārmaiņām, ko jau šodien var pamanīt ieejot mežā. Tieši tāpēc savu nākotni vēlos saistīt ar pētniecību.”