Studijas Meža fakultātē paver ceļu zinātniskai darbībai
Edgars Dubrovskis ir viens no Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes jaunākajiem mācībspēkiem – mežkopības virziena pētnieks un vieslektors. Viņš savu ceļu Meža fakultātē sācis kā students, bet nu ir ļoti tuvu doktora grāda iegūšanai un cer turpināt izaugsmi tieši pētniecībā.
Edgars ir jelgavnieks, taču savulaik domās par studiju iespējām apsvēris iespēju kļūt par ķīmiķi vai būvinženieri. Izsverot intereses un iespējas, 2007. gadā Edgars uzsāka bakalaura studijas LLU Meža fakultātē. Viņa sekmes, sniegums un ieguldījums pamanīts, un beidzot bakalaura studijas toreizējais Mežkopības katedras vadītājs Aigars Indriksons piedāvājis Edgaram kļūt par asistentu profesoram Andrejam Dreimanim. Likumsakarīgas bijušas maģistra studijas, kas gājušas roku rokā ar praktisko darbu darbā ar studentiem.
Sākotnēji Edgars pasniedzis medniecību, pēc tam klāt nāca mežsaimniecības pamati kokapstrādes studentiem. Vēlāk jau docēti dažādi studiju kursi mežzinātnes un mežinženieru studiju programmu studentiem – “Mežsaimniecības pamati”, “Meža aizsardzība”, “Mežkopība”, “Praktiskā mežkopība”. Arī šobrīd Edgars studentiem sniedz zināšanas par mežsaimniecības pamatiem, praktisko mežkopību u.c. Viņš ir arī vairāku prakšu vadītājs – meža inženieriem tā ir kompleksā prakse “Mežsaimniecība”, bet Mežzinātnes studentiem Edgars vada praksi “Mežzinībā” un “Praktiskajā mežkopībā”.
Pēc vairāk nekā desmit gadu darba LLU MF, Edgars stāsta:
“Šobrīd studentiem studiju procesā ir lielāks atbalsts – tiek nodrošinātas visas iespējas: instrumenti, transports u.t.t., lai varētu zināšanas apgūt, papildināt un praktizēt mūsdienīgi un ērti. Tāpat, salīdzinot ar laiku, kad studēju es, jauniešiem ir plašākas iespējas arī pētniecības darbu tēmu izvēlē - tajos var risināt sev tuvāko un vairāk interesējošo tematu, ir cieša sadarbība ar nozares uzņēmējiem, iestādēm.
Nevar neatzīmēt daiļā dzimuma īpatsvara pieaugumu studijās, kas lauž stereotipus, ka mežzinātnē, mežsaimniecībā un kokapstrādē pamatā strādā tikai ir vīrieši. Ik gadu gan studijās, gan darba vietās pieaug sieviešu skaits”.
Šī gada nogale Edgaram ir ļoti nozīmīga, jo, turpinot personīgo un akadēmisko izaugsmi, noslēgumam tuvojas doktora pētījums “Ciklona vētras bojājumi parastās priedes (Pinus sylvestris L.) audzēs Latvijā”, kam līdztekus darbam ar studentiem viņš veltījis pēdējos gadus. Pēc disertācijas Edgars savu ceļu redz skaidri - viņš vēlas turpināt darbu meža nozares pētniecībā, kā arī strādāt ar jaunajiem nozares profesionāļiem auditorijās un dabā.