Liene Bētiņa: Gan kolēģi, gan studenti Meža fakultātē ir lieliski un iedvesmojoši!
Liene Bētiņa Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes (LLU MF) studentiem ikdienā saistās ar dzirkstošu smaidu, kas sagaida ikvienu, atverot dekanāta durvis. Taču Liene ir ne tikai dekanāta galvenā speciāliste, bet arī MF studiju programmas "Mežinženieris" nepilna laika trešā kursa studente.
“LLU MF es nonācu 2018 .gada decembrī, kad uzsāku darbu Meža izmantošanas katedras laboranta amatā. Manos pienākumos ietilpa saziņa par katedra darba organizēšanu, informācijas apmaiņas nodrošināšana katedrā un citi pienākumi. Pēcāk manā pārziņā tika nodota fakultātes Bibliotēka - informācijas centrs, bet vēl pēc kāda laika saņēmu piedāvājumu strādāt dekanātā,” stāsta Liene.
Studijas nepilna laika “Mežinženieru” studiju programmā Liene uzsāka kolēģu un sava brāļa Edgara Dubrovska ( LLU MF pasniedzējs, pētnieks, doktorantūras students) iedrošināta. Tieši brāli Liene sava stāsta laikā bieži piemin un uzsver kā cilvēku, ko apbrīno, ciena un kurš ir viens no viņas spēcīgākajiem balstiem dzīvē.
“Vide, kurā Tu atrodies, liek piemēroties un maina. Manā gadījumā – tikai uz pozitīvo pusi. Gan kolēģi, gan studenti Meža fakultātē ir lieliski un iedvesmojoši! Jūtos īstajā laikā īstajā vietā, un arī pēc studiju beigšanas ceru, ka darbošos tepat.”
Lai gan apvienot studijas ar pilna laika darbu nav viegli, taču atkal palīgos nāk kolēģu iedrošinājums un uzmundrinājums.
“Ne vienu vien reizi esmu nolaidusi rokas un vēlējusies ņemt akadēmisko gadu. Tomēr paldies ģimenei un maniem kolēģiem – mūsu dekānam Linardam, prodekānei Solveigai, allaž optimistiskajai Sandrai, Agrim, Leldei, Aigaram un vēl citiem, kuri atbalstījuši un iedvesmojuši nepadoties un turpināt, kā arī neatsaka padomu, ja lūdzu.”
Tā kā Liene ikdienā strādā pilna laika darbu, tad viņa novērtē nepilna laika studiju priekšrocības, kad fakultātē ir jāpavada viens mēnesis semestrī, neskaitot prakses. Lai arī tas ir intensīvs mēnesis, tomēr ļauj atlikušo semestra daļu zināšanas apgūt patstāvīgi un apvienot studijas ar ģimenes un darba dzīvi.
“Nav viens vai kādi atsevišķi studiju kursi, kas man patiktu vairāk vai mazāk. Es studēju no nulles. Aizraujošs man šķiet viss, sākot ar dendroloģijas un beidzot ar mehanizācijas nodarbībām.”
Noslēgumā Liene Bētiņa atzīst: “Man patīk mežs! Un tā nu ir sagadījies, ka arī mani tuvākie cilvēki – vīrs un brālis ir saistīti ar šo nozari. Tas man palīdz gan studijās, gan ikdienā.”