Atklājot šo pasākumu, dekāna vietnieks saimnieciskajos jautājumos, docents Linards Sisenis uzsvēra, ka šādas vieslekcijas tiek organizētas, lai iepazīstinātu studentus ar ražošanas procesiem meža nozares uzņēmumos un aktuālajiem zinātniskajiem pētījumiem.

Pirmo lekciju uzsāka LVMI "Silava" vadošais pētnieks, Dr.habil.geogr. Māris Laiviņš, kurš stāstīja par parastā oša destrukciju un atjaunošanos Latvijas mežaudzēs. Pēc zinātnieka vārdiem, oša audžu destrukcija notikusi galvenokārt patogēnās sēnes Hymenoscyphus pseudoalbidus ietekmē. Audžu sabrukšana sākās Polijā 20. gadsimta 90. gados, kad tika konstatēta ošu masveida kalšana, kas pakāpeniski tika novērota arī citviet Eiropā. Arī Latviju skāra šī problēma, kā rezultātā piecpadsmit gadu laikā oša audžu platība samazinājusies par 33.3 %.

Dr.habil.geogr. M. Laiviņš atklāja, ka pētījuma gaitā izdarītie secinājumi liecina par to, ka vislabāk osis atjaunojās audzēs, kur valdoša suga ir liepa, bet īpaši jūtīgas pret Hymenoscyphus pseudoalbidus ir audzes līdz 40 gadus vecas.

Ar īpašu uzmanību sanākušie noklausījās arī LVMI "Silava" vadošā pētnieka, Dr. silv. Kaspara Liepiņa ziņojumu par bērza jaunaudzēm un bērza stādmateriāla audzēšanas problemātiku Latvijā. Galvenie uzdevumi projektā bija vairāki: iepazīties ar Somijas pieredzi bērzu apsaimniekošanā, veikt bērza stādījumu plātību inventarizāciju, izmēģinājuma stādījumu ierīkošanu, novērtēt bērza stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu morfoloģisko parametru ietekmi uz koku augšanu pēc iestādīšanas, kā arī entomoloģisko un fitopataloģisko riska faktoru noteikšanu kokaudzētavās.

Kaut vai bērzs ir saimnieciski nozīmīgākā lapu koku suga Latvijā, tomēr stādmateriāla ražošanas apjomi ir nelieli. Lektors norādīja arī uz to, ka šobrīd lauksaimniecības zemju apmežošana ar bērzu ir praktiski apstājusies, tāpēc būšu jāpievēršas bērza stādījumu ierīkošanai tieši meža zemēs.

Pētot stādu ar uzlabotu sakņu sistēmu morfoloģisko parametru ietekmi uz koku augšanu pēc iestādīšanas, noskaidrojās, ka vislabākie rezultāti sagaidāmi, izmantojot 60 cm garus stādus. Noskaidrojot riska faktorus, apdraudošus bērza stādījumus, atklājās, ka maijvaboļu kāpuri nenodara būtisku kaitējumu, jo to blīvums stādījumos ir salīdzinoši neliels. Savukārt zaļās cikādītes bojājumi rada paaugstinātu risku bērza stādam inficēties ar dažādiem patogēniem.

Pasākuma noslēgumā studenti un mācībspēki varēja saņemt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem.