Pirmais uzstājās akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" attīstības projektu vadītājs Elmārs Pēterhofs, kurš prezentēja jaunākos pētījuma rezultātus par medņu populācijas aizsardzības, dzīvotņu saglabāšanas un apsaimniekošanas sistēmas izveidošanu (2011. - 2013.) un pilnveidošanu (2014. – 2015.). Otrs ziņotājs - LVMI "Silava" vadošais pētnieks, Dr.silv. Andis Lazdiņš diemžēl uz pasākumu ierasties nevarēja, tādēļ viņa vietā par meža darbu mehanizāciju un biokurināmo stāstīja Meža fakultātes vieslektors Agris Zimelis, kurš aktīvi darbojās arī Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava".

Pēc Elmāra Pēterhofa vārdiem, mednis ir meža simbols, atpazīstama putnu suga, bet mēs par to zinām ļoti maz, tāpēc akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" vadība ir ierosinājusi uzsākt pētījumu, lai noskaidrotu: medņu un to dabisko ienaidnieku mijiedarbību putnu dzīvotnes teritorijās, nozīmīgus barības resursus, populācijas ģenētisko daudzveidību un dažādu cilvēka radītu traucējumu riskus u.c.

Pēdējo 100 gadu laikā putnu skaits ir būtiski samazinājies, tādēļ mednis ir iekļauts aizsargājamo sugu sarakstā. Ir jādara viss iespējamais, lai saglabātu putnu populāciju. Ko tad iegūs sabiedrība, aizsargājot medni? Lektors apgalvoja, ka mednis ir "lietussarga" suga un tas apdzīvo lielus meža masīvus. Tajās vietās, kur dzīvo mednis, kā "zem jumta" dzīvo dažādi organismi. Šiem putniem patīk sausi boreālie, pārpurvojušies meži un mežainie purvi, kur dominējošā koku suga ir priede. Lielāko dzīves daļu tie pavada 3 km radiusā, nekur tālu nepārvietojoties. Liela nozīme ir barības resursiem: ziemā medņi barojas ar priežu skujām un lapu koku pumpuriem, pavasarī – tās ir spilves, savukārt vasarā – melleņu ogas.

Attīstības projektu vadītājs stāstīja par to, ka mednim ārkārtīgi svarīgi tādi meža tipi kā: purvājs, viršu kūdrenis, viršu ārenis un grīnis. Kvalitatīvā medņu dzīvotnē jābūt t.s. "medņu" priedēm, ar stingriem apakšējiem zariem, egles pamežam, mellenājiem, skudru pūžņiem, mežaudzes koku vecuma un augstuma dažādībai, kā arī teritorijai jābūt pārredzamai (25-70 m). Riesta vietu noteikšanai ir izšķiroša nozīme medņu aizsardzībā. Ja riests tiek traucēts, medņi parasti to pamet. Tādēļ ir svarīgi zināt medņu riesta vietas un tās vai nu aizsargāt vai apsaimniekot.

Visas pētījuma laikā iegūtās atziņas par medņu dzīvotnes prasībām Latvijas valsts mežos ir iestrādātas vadlīnijās meža apsaimniekošanai atšķirīgi apsaimniekojamās teritorijās - ekomežos (dabai, rekreācijai) un medņu riestos. 

Savukārt vieslektors Agris Zimelis prezentēja pētījuma rezultātus pavisam citā jomā. Vispirms viņš pastāstīja par enerģētiskās koksnes sagatavošanu no celmiem un celmu raušanas tehniku, apgalvojot, ka nākamos desmit gadus celmu izstrāde Latvijā neattīstīsies, jo tas saistīts ar zemo šķeldas cenu. 

Kā apgalvoja lektors, veicot resursu analīzi valsts mežos, pierādījies, ka lielāko daļu biokurināmā iegūst no kailcirtēm (virszemes biomasa) – 67%, krājas kopšanas cirtēs – 16%, kailcirtēs (celmi) – 15% un jaunaudžu kopšanas cirtēs – 3%. Parasti gatavojot biokurināmo, jaunaudžu kopšanā tiek izmantots roku darbs, tomēr iesaka pamazam atteikties no krūmgrieža un motorzāģa izmantošanas un veikt mašinizētu darba izpildi. Protams, arī šajā gadījumā jārēķinās ar to, ka strauju mehanizētu jaunaudžu kopšanu kavē kvalificēta darbaspēka trūkums. Mašinizētai biokurināmā sagatavošanai ir piemērotas jaunaudzes ar vidējo koku augstumu 9 m un koku skaitu vismaz 2000 gab. ha^-1.

Pētījuma gaitā ir radušās vairākas atziņas: nav ekonomiski izdevīga lapkoku sīkkoku piegāde patērētājiem, pameža zāģēšana palielina harvestera bojāto koku skaitu, ekonomiski izdevīgāk ir sagatavot standarta kokmateriālus (līdz 4.2 m gari) un biokurināmo (malka un sīkkoksne) u.c. Kas attiecas uz meža tehnikas uzturēšanas izmaksām, tad Latvijā tās ir būtiski mazākas nekā Zviedrijā vai Austrijā. Pētījuma rezultāti liecina, ka ekskavatoru, aprīkotu ar harvestera manipulatoru un griezējgalvu, efektīvi izmantot grāvju trašu apauguma cirtēs. Savukārt krājas kopšanas cirtēs klasiskās tehnikas izmantošana pie attāluma starp koridoriem 20 m palielina bojāto koku īpatsvaru un samazina darba ražīgumu, tāpat kā bojājumu apjomu palielina garāko (virs 4.2 m) kokmateriālu gatavošana un mežistrādes atlieku vākšana.

Agris Zimelis atklāja, ka LVMI "Silava" tuvākā nākotnē plāno izstrādāt, aprobēt un ieviest praksē inovatīvas tehnoloģijas un darbu plānošanas instrumentus: meža tehnikas ietekmi uz vidi mazināšanai, jaunaudžu mašinizētas kopšanas ciršu un galvenās cirtes efektivitāti un darba ražīguma palielināšanai, koksnes resursu tehniskās un ekonomiskās pieejamības, kā arī meža vērtības palielināšanai.

Katra ziņojuma noslēgumā mācībspēki un studenti uzdeva jautājumus par pētījuma rezultātiem.