Čiekurs, kas nav čiekurs
Šajā gada laikā ne viens vien mežā gājējs un dabas vērotājs pamanījis nelielus karmīnsarkanus vai zaļganus veidojumus egles dzinumu galos. Nezinātāji, iespējams, tos noturējuši par čiekuriem. Bet, vai tie tiešām ir čiekuri, par to stāsta LLU Meža fakultāte.
Tie nav čiekuri, bet gan egles strobili, un šo laiku egles dzīves ciklā sauc par egles “ziedēšanu” jeb precīzāk – par strobilēšanu, jo ziedi taču, kā ikvienam kailsēklim, eglei nav.
Eglei ir divu veidu strobili – vīrišķie, kas ir olveidīgi, sārti, un sievišķie, kas līdzinās tumši karmīnsarkaniem vai zaļganiem čiekuriem. Vīrišķie dod putekšņus, savukārt sievišķie beigās pārvēršas par čiekuriem.
Parasti cilvēkam aizsniedzamā augstumā var atrasties vīrišķie strobili, savukārt sievišķie izkārtojušies tuvāk koka galotnei (tāpēc tikai atsevišķām parastās egles šķirnēm varam aizsniegt čiekurus).