“Esmu lauku bērns, nāku no Viesītes. Ar lauku darbiem vienmēr esmu bijusi uz “Tu”. Līdz ar to darba vide, lauki, meža tuvums man nav svešs. Pirms sāku studēt LLU MF, man kabatā jau bija uzņēmējdarbības speciālista diploms, kas iegūts koledžā Jēkabpilī. Taču praktiskajā darbā, lai arī izmēģināju grāmatveža darbu, nekas tik ļoti neaizrāva kā darbs kokapstrādē,” stāsta Jolita.

Viņas ceļš kokapstrādē sācies SIA “Daiļrades koks” kā noliktavas pārzinei drīz pēc koledžas beigšanas, kur arī sapratusi: “Tas man patīk un interesē!”. Vēlāk profesionālo izaugsmi Jolita turpinājusi SIA “Jēkabpils kokapstrāde”, kur strādājusi, koordinējot zāģmateriālu ražošanas un pārdošanas procesu. 
“Daudz apguvu pašmacības ceļā kopā ar kolēģiem. Interesējos, izpratu iekārtas, ražošanas procesus, un ar laiku kļuvu par ražošanas plānotāju. Taču sapratu, ka man ir praktiskās zināšanas, bet trūkst teorētisko zināšanu bāzes.”

Lēmumu stāties augstskolā Jolita lolojusi divus gadus. 
“Visbeidzot vērsos pie uzņēmuma vadības, kas atbalstīja manu izvēli. Mērķtiecīgi izvēlējos studijas Kokapstrādē, lai kļūtu par kokapstrādes inženieri, jo tas ir tas, kas man patīk un interesē.”

Pašlaik strādāju SIA “Silpec”, kas nodarbojas ar zāģmateriālu zāģēšanu un žāvēšanu, ēvelēšanu un mietu virpošanu. Nesen sākām zāģmateriālus un mietus arī impregnēt. Tā atkal ir man izaugsme un attīstība.

“Lai apvienotu studijas ar pilna laika darbu, ir vajadzīga liela apņēmība,” pauž Jolita. “Tomēr, ja dari to, kas ir tava sirdslieta, tad visu var paveikt. Tas prasa izturību, apņēmību nepadoties, bet visu pārējo nosaka laika plānošana. Protams, svarīgs ir darba devēja atbalsts un atsaucība, jo nepilna laika studiju process paredz, ka četras nedēļas sesijas laikā ir jābūt klātienē Jelgavā. Mani stiprina un enerģiju dod zinātkāre. Mēs bieži dzīvojam tikai ar to informāciju, kas mums ir pieejama. Taču šajā strauji mainīgajā laikā informācijas ir vairāk un tāpēc ir svarīgs skats no malas, papildu zināšanas un redzesloka paplašināšana.”

Šobrīd Jolita kursā ir vienīgā dāma, un par attiecībām ar pārējiem kursa biedriem viņa saka: “Mans veiksmes stāsts ir tajā, ka man ir pieredze un es spēju organizēt darbu, tāpēc varu palīdzēt puišiem un motivēt arī viņus. Man šajos gados nav bijis neviens studiju parāds. Tā ir attieksme, kas izriet no manas gribas un vēlmes – izmantot studiju procesu un izdarīt labāko, ko varu paveikt.”

Pēc bakalaura aizstāvēšanas Jolita vēlas turpināt savu izaugsmi kokapstrādē.
“Zinu, ka man pietrūks šo studiju. Ir iepazīti cilvēki, pasniedzēji. Man patīk tā studiju vide, process.”

Noslēgumā Jolita atzīst, ka ne tikai strādā mežizstrādē un koksnes pārstrādē, bet izmanto arī citus meža sniegtos ekosistēmu pakalpojumus:
“Rudenī manā auto vienmēr būs spainītis un nazītis, lai pa ceļam piestātu mežmalā un ieskrietu savākt sēņu ražu. Savukārt vasarās labprāt ogoju. Bet ziemā man patīk mežu izmantot nesteidzīgām pastaigām. Mežs sniedz mieru un palīdz atjaunot mūsu personīgos resursus!”