Dāvis ir izgatavojis LLU MF galvenās ēkas auditoriju plāksnītes; arī šā gada studējošo pašpārvaldes “Gada balvas” izveide un “Meža Balles” nomināciju balvas ir viņa meistardarbs.

“Studijās Meža fakultātē es nonācu pēc mācībām Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, kur četru gadu laikā izmācījos koka māksliniecisko apdari,” stāsta Dāvis. “Tā ir skola ar augstām prasībām, kur apguvu galdnieka arodu. Lai arī sākotnēji, pēc mācībām tehnikumā, biju domājis sākt strādāt, studēt kokapstrādi augstākās izglītības līmenī pamudināja vecāki, kā arī viens no tehnikuma kursa biedriem, kurš iestājās Meža fakultātē”. 

“Studijas kokapstrādē ir turpinājums tam, ko es darīju tehnikumā,” turpina jaunietis. “Tas ir nākamais solis manis iesāktajam, taču daudz  padziļinātākā līmenī. Ja tehnikumā lielāks uzsvars tika likts un praktiskā darba ar koku apgūšanu, tad studējot, es apgūstu kokapstrādes ražošanas procesus un to teorētisko pamatojumu”.

Līdzīgi kā teju ikvienam studentam, arī Dāvim izaicinošākais laiks ir studiju gada noslēgums. Tomēr kopumā runājot par zināšanu apgūšanu LLU MF viņš saka: 
“Grūti nav nekas, tikai jādara. Tā kā esmu mācību meistars, tad svarīgi ir visas aktivitātes saplānot un tad bez sarežģījumiem var paveikt visu”.

Pašlaik jaunieša plāni ir sekmīgi noslēgt studijas un iegūt Kokapstrādes inženiera kvalifikāciju un profesionālo bakalaura grādu inženierzinātnēs. 

“Kad pabeigšu bakalaura studijas, es varēšu strādāt kvalificētāku un labāk apmaksātu darbu, nekā, ja es būtu aizgājis strādāt pēc tehnikuma. Turklāt varēšu to veikt arī profesionālāk. Pieprasījums pēc kokapstrādes inženieriem ir un būs, jo šī ir stabila nozare.”