Diskusijā piedalījās Latvijas Koka būvniecības klastera valdes loceklis Intars Dīcmanis, uzņēmuma "Nordic Homes" valdes loceklis un tehniskais direktors Imants Trezuns, "ZAZA TIMBER GROUP" valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns un projektu vadītājs Jānis Kuļikovskis, AS "Latvijas Finieris" padomes loceklis Jānis Staris. Savukārt Latvijas Kokrūpniecības federāciju pārstāvēja Artūrs Bukonts, kurš ir arī LLU padomes loceklis, bet Latvijas Amatniecības kameru pārstāvēja meistars Tālis Sala. No Meža fakultātes diskusijā piedalījās dekāns Linards Sisenis, Kokapstrādes katedras vadītāja Sigita Liše un docents Andrejs Domkins, kurš vada arī Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu.

Diskusijas sākumā dekāns akcentēja meža nozares organizāciju un uzņēmumu iesaisti studiju procesa pilnveidē un realizācijā, uzsverot Meža fakultātes Padomnieku konventa nozīmi šajos procesos, kā arī teicamo sadarbību ar nozares uzņēmumiem, ne vien piesaistot uzņēmumu vieslektorus studiju procesa realizācijā, bet arī nodrošinot mācību ekskursiju iespējas un prakšu vietas uzņēmumos. Ņemot vērā to, ka koks kā ekoloģisks būvniecības materiāls visā pasaulē kļūst arvien populārāks, nodrošinot iespēju radīt videi draudzīgas un energoefektīvas ēkas, diskusijas mērķis bija pārrunāt kā pilnveidot maģistra studiju programmu "Koksnes materiāli un tehnoloģijas", studējošos niansētāk informējot par koka būvniecības jautājumiem. Katedras vadītāja Sigita Liše klātesošos informēja par katedras redzējumu programmas pilnveidē.

Diskusijas laikā Jānis Staris uzsvēra, ka maģistram ir jāzina tas, ko nezina darba devējs, tātad jāspēj uz lietām raudzīties "ārpus rāmja", savukārt koksnes būvniecības sektoru pārstāvošie I. Trezuns un I. Dīcmanis uzskata, ka maģistriem būtu jābūt izpratnei par plašo koka ēku būvniecības spektru, sākot no moduļu mājām un beidzot ar daudzstāvu koka ēkām. Savukārt A. Bukonts uzsvēra, ka programmas realizācijā ir nepieciešama koksnes būvniecības sektora iesaiste un jāvar nodrošināt daļēji attālināts studiju process, tādejādi ļaujot piesaistīt ārvalstu lektorus. Amatniecības kameras meistars Tālis Sala uzskata, ka kopumā maģistra programmai jābūt kā puzlei, kas salikta no maziem gabaliņiem, maģistram nodrošinot skatījumu uz nozari kopumā un izprotot citu jomu kompetenču nozīmi, tādejādi spējot paaugstināt ražošanas uzņēmumu konkurētspēju. Savukārt A. Domkins un "ZAZA TIMBER GROUP" pārstāvji uzsvēra to, ka jebkurai maģistra programmai ir jābūt starptautiskai, nodrošinot studējošajiem ne vien studiju kursus angļu valodā, bet arī mobilitātes iespējas, kas rosina maģistru domāt plašāk, vienlaikus veicinot starptautisko sadarbību un tīklošanos. 
 

Informāciju sagatavoja:

Linards Sisenis